Pirms 100 gadiem izdots rīkojums, kā lietojams valsts ģerbonis 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste izdeva rīkojumu, kas skaidroja, kā lietojams tā paša gada 15. jūnijā Satversmes sapulces pieņemtais lielais valsts ģerbonis.
Tiesības to izmantot uz “svarīgas valstiskas nozīmes dokumentiem” tika dotas Ministru prezidentam, ārlietu ministram, kā arī Latvijas sūtniecībām ārvalstīs.
To varēja izvietot “uz pilnvarām, diplomātiskām pasēm un svarīgiem dokumentiem, kuri iesniedzami vai uzrādāmi ārzemju valdībām”. Vēl to drīkstēja lietot augstākās tiesu iestādes, tostarp novietojot sēžu zālēs.
Tāpat lielo valsts ģerboni kā dekoratīvu elementu drīkstēja likt “uz turpmāko izdevumu valstskases zīmēm, uz valsts aizņēmumu vērtspapīriem, uz augstāku vērtību pastmarkām, zīmogmarkām un uz valsts krāj- un kredītbankas noguldījumu vai aizdevumu zīmēm”.
Lielo ģerboni savā “galviņā” drīkstēja attēlot valdības oficiālais laikraksts “Valdības Vēstnesis”. Reproducēšanas tiesības piederēja tikai Valstspapīru spiestuvei.
“Ārpus šī rīkojuma nevienam nav tiesības bez manas atļaujas lietot valsts lielo ģerboni,” rīkojuma noslēgumā uzsvēra J. Čakste. Līdz mūsdienām lielā valsts ģerboņa lietotāju loks krietni paplašinājies, un to tiesīgas izmantot arī Saeimas institūcijas un deputāti, valdības locekļi, Latvijas Banka, Valsts kontrole un ap pārdesmit citu institūciju.
