Pirms 100 gadiem Latvijas pilsētās bijis tik daudz vārnu, ka tās “nākušas pa durvīm iekšā” 8
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1921. gada 30. martā. Vārnas “nāk pa durvīm iekšā”
Pirms 100 gadiem “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Pārdaugavas iedzīvotāji griezušies pie valdības iestādēm ar aizrādījumu, ka Mazā Nometņu ielā, Mindeļa parkā (Meteora jeb Kobes dārzs mūsdienās. – Red.) un Hartmaņa muižiņā ieviesušies tūkstošiem lieli vārnu bari, kuri izposta sējumus un iznīcina dziedātājputnus.”
Togad tā nebija vienīgā šāda sūdzība. Prese ar skumjām atcerējās, ka “vecajos laikos”, pirms Pirmā pasaules kara, pilsētās “vārnām neatvēlēja ligzdas taisīt”, bet nu, īpaši ziemas laikā, tās “nāk vai pa durvīm iekšā”.
Kara laikā minētie putni patiesi bija savairojušies pārmērīgā skaitā, un 20. gados bieži skanēja aicinājumi kā valdības, tā pašvaldību virzienā darīt ko lietas labā.
Galvaspilsētas nomaļu ģimeņu dārziņu turētāji sūdzējās, ka lauciņus nākas apsēt piecas un vairāk reižu, jo putni izēdot gan sēklas, gan izraustot tikko sadīgušo.
Daudz sūdzību par tūkstošgalvainiem vārnu bariem, kas kara un juku laikos iekārtojuši ligzdu kolonijas apstādījumu kokus, pienāca no Jelgavas.
“Tagad, rudzu sējai sākoties, nevar glābties no vārnu bariem, un, ja te Jelgavas tuvumā iedomājas kāds laucinieks kviešus iesēt, tad pie kviešu lauka jātur pastāvīgs sargs. Kartupeļus vārnas posta sevišķi pavasarī: tās izkasa katru seklāk iestādītu kartupeli tajā laikā, kad kartupeļi sāk asnus bāzt no zemes ārā.
Posts, ko šie vārnu bari nodara, tik liels, ka būtu ļoti vēlams, lai valdība iejauktos un aizliegtu Jelgavas pilsētai “vārnkopību”,” tā paša 1921. gada rudenī rakstīja “Latvijas Vēstnesis”.
Vārnas Jelgavai bija pievērsušās jau vasarā, apskādējot augļu dārzus. Arī mednieki žēlojās, ka vārnas kuplā skaitā apsiro Babītes ezeru, izēd pīļu un citu ūdensputnu olas un tāpēc medījamu putnu paliek aizvien mazāk.
Tobrīd pastāvošie noteikumi atzina vārnas par kaitīgiem putniem un ļāva tās iznīcināt jebkādos veidos, “izņemot ģiftēšanu”.
