Pirms 100 gadiem Kārlis I neveiksmīgi mēģināja atgūt varu Ungārijā 3

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma

1921. gada 21. oktobrī. Karaļa avantūra

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Austroungārijas pēdējais karalis no Habsburgu dinastijas Kārlis I neveiksmīgi mēģināja atgūt varu Ungārijā, ar domu perspektīvā to izdarīt arī Austrijā.

Pēc Pirmā pasaules kara abas valstis jau bija kļuvušas par republikām. Šāds monarhijas restaurēšanas mēģinājums faktiski bija bezprecedenta gadījums pēckara Eiropā, kaut tolaik baumoja arī par līdzīgiem gāztā Vācijas ķeizara Vilhelma II plāniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kārlis I no trimdas zemes Šveices ar lidmašīnu ieradās Austrijas pierobežas pilsētā Šopronā (vācu variantā Ēdenburgā), kur to gaidīja sazvērnieku grupa un karalim uzticīgās karaspēka daļas.

Izveidojis pagaidu valdību no aristokrātiem, Kārlis I paziņoja, ka dodas uz Budepeštu. Ziņa par monarha atgriešanos satrauca visu Eiropu, tajā skaitā Latviju.

Bija bažas, ka Kārlis I mēģinās atjaunot sairušo Austroungārijas impēriju; tās agrākā sastāvdaļa Čehoslovākija izsludināja rezervistu mobilizāciju.

Arī Austrija spēra soļus pret iespējamo monarhistu puču. Austrijas un Čehoslovākijas valdības sāka sarunas par rīcības sakaņošanu. Satraukums bija arī Dienvidslāvijā. Uzskatīja, ka karaļa apvērsums nesīs jaunu karu Eiropā.

Valdība Budapeštā rīkojās, lai likvidētu šo “dēku”. 23. oktobrī Budapeštas pievārtē notika sadursme starp rojālistiem un valdības karaspēku, pēc kuras kļuva skaidrs, ka Ungāriju gaida jauns pilsoņu karš.

To redzot, Kārlis I atteicās no saviem plāniem, tika arestēts un līdz mūža galam nosūtīts trimdā uz Madeiru.

Kā tajās dienās komentēja “Jaunākās Ziņas”: “Lielākais veco valdnieku un vecās iekārtas sabiedrotais ir atmiņas par “veciem labiem laikiem”.

Neapzinīgi ļaudis visās Eiropas valstīs, pārdzīvodami smagās pēckara sekas, cer izeju no grūtā stāvokļa atrast monarhismā vai komunismā.

Protams, ir skaidrs, ka šie valstu iekārtas veidi dzīves atjaunošanā nespēj radīt brīnumus un ka vienīgi darbā un sociālo attiecību uzlabošanā te var gūt gaišākas izredzes.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.