Sensācija tā laika Eiropas ārpolitikā, kas raisīja lielas cerības arī Latvijā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem britu valdības pārstāvis Roberts Horns un Padomju Krievijas ārējās tirdzniecības tautas komisārs Leonīds Krasins Londonā parakstīja Anglijas un Padomju Krievijas tirdzniecības līgumu, kas bija sensācija tā laika Eiropas ārpolitikā, turklāt raisīja lielas cerības arī Latvijā.
Proti, tika gaidīts, ka no angļu–padomju vienošanās iegūs Latvijas kā tranzīta valsts ostas un dzelzceļi. Kādu brīdi tā tiešām notika. Briti ar Londonas vienošanos pēc būtības atzina lielinieku režīmu “de facto” un izbeidza Padomju Krievijas blokādi.
Maskavā to tā arī raksturoja – kā “starptautiskā imperiālisma blokādes pārraušanu”, jo Anglija bija pirmā no Rietumu lielvarām, kas izšķīrās par ko tādu. Sarunas risinājās jau kopš 1920. gada maija.
Pozitīvā iznākumā bija ārkārtīgi ieinteresēti lielinieki, kam pēc Pilsoņu kara beigām nācās strauji domāt par izpostītās zemes un sagrautās rūpniecības atjaunošanu, nemaz nerunājot par vienošanās politisko nozīmi.
Arī briti rēķinājās, ka tirdzniecības līgums veicinās ražošanu un eksportu, kaut vienošanos traktēja kā pagaidu. Ne mazsvarīgi bija punkti, kuros Padomju Krievija nosolījās “atsacīties no ikkatra mēģinājuma militārā, diplomātiskā vai kādā citā ceļā kūdīt Āzijas tautas un sevišķi Indijas un Afganistānas iedzīvotājus pret Anglijas valdību vai Anglijas pavalstniekiem”.
Parakstītāji atteicās no karadarbības un propagandas vēršanas pret partneri, solot tirdzniecībā ievērot starptautiskās normas, atjaunot transporta, pasta un telegrāfa sakarus.
Padomju Krievija atteicās no pretenzijām uz vecās Krievijas zeltu un citiem īpašumiem, kas glabājās Anglijā. Turpmāko gadu notikumi liecināja, ka lielinieki tikai pieklusinājuši spiegošanu un graujošo darbību Rietumos, taču nav no tās atteikušies.
