Katastrofāls bads aptvēra miljoniem cilvēku: Latvija palīdz pārvarēt badu Krievijā 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Rīga kļuva par Krievijas lieliniekiem vitāli svarīgu sarunu vietu starp Padomju Krievijas ārlietu tautas komisāra vietnieku Maksimu Ļitvinovu un Amerikas Palīdzības organizācijas (ARA) Eiropas biroja vadītāju Volteru Braunu.
Sarunas notika ar Latvijas diplomāta un tobrīd valdības vadītāja Zigfrīda Annas Meierovica starpniecību. To temats – ASV un kapitālistisko Eiropas valstu steidzamā palīdzība badacietējiem Krievijā.
Badu bija izraisījis sausums, bet galvenokārt tās bija sekas Krievijas Pilsoņu karam un lielinieku piekoptajai saimniekošanas politikai, pārtikas atņemšanai zemniekiem.
Katastrofāls bads Pievolgā, Urālos un Rietumsibīrijā, Ukrainā, Donas baseinā un Kazahstānā bija sācies 1921. gada pavasarī un aptvēra miljoniem cilvēku.
Lielinieku valdība to bija spiesta atzīt tikai tad, kad pasaulē cienītais rakstnieks Maksims Gorkijs jūlijā jau bija cēlis trauksmi Rietumu presē un atklāti aicinājis palīgā starptautisko sabiedrību.
Pēc grūtām sarunām attiecīgais līgums par palīdzību Krievijas badacietējiem starp ARA un Padomju Krieviju Rīgā tika parakstīts 20. augustā.
Maskava apmaiņā pret palīdzību apņēmās atbrīvot lielinieku gūstā turētos ASV pilsoņus.
Turpmākos gandrīz divus gadus līdz 1922./1923. gadumijai Latvijas ostas un dzelzceļi kļuva par vietu, caur kuru uz austrumiem plūda simtiem tūkstošu tonnu labības un citu produktu, bez kuru piegādēm bada skartajos rajonos būtu miruši vēl miljoniem cilvēku (lēš, ka 1921.–1922. gada badā Krievijā dzīvību zaudēja aptuveni pieci miljoni cilvēku).
ARA un Tautu savienības sarūpētā pārtika kuģos tika piegādāta Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās, tur uzkrāta noliktavās un tad parasti Latvijas dzelzceļa vagonos transportēta uz galamērķi.
Rietumu palīdzības piegādes Krievijas badacietējiem notika arī caur Tallinu un Melnās jūras ostām.
