1920. gada 9. janvārī. Atbrīvotās Latgales specifika 0
Pirms 100 gadiem Latgales atbrīvošanas operācijas dienās Latvijas valdības ieceltais Latgales apgabala pārvaldes priekšnieks advokāts O. Muižnieks Daugavpilī izdeva savu pirmo pavēli, kas vēstīja, ka no lieliniekiem atbrīvotajā Latgales daļā ieviesta Latvijas nauda, paralēli apgrozībā saglabājot arī Vācijas, Polijas, Krievijas impērijas naudu.
Daugavpilī uzreiz neatradās iespēja iespiest valdības paziņojumus latviešu valodā, jo tipogrāfijās trūka latīņu šrifta – tikai kirilica. Apgabala pārvaldnieka rīkojumus tādēļ vispirms drukāja krievu valodā. Tas “atstāj uz latviešu iedzīvotājiem ne visai patīkamu iespaidu”, konstatēja “Baltijas Vēstnesis”.
Muižnieks no Rīgas uz Daugavpili bija devies tūliņ pēc iecelšanas amatā – 6. janvāra vakarā. Latgales apgabala pārvaldes galvenais uzdevums bija organizēt pagaidu vietvaras un rūpēties par to attīstību.
Jāpiebilst, ka pilsētu atbrīvoja 3. janvārī un situāciju Daugavpilī lielā mērā kontrolēja Polijas armija. 9. janvārī vēl tika ieņemta Viļaka, bet pāris dienas pirms tam – Krāslava. Par iedzīvotāju noskaņojumu Latgalē “Valdības Vēstnesis” tajās dienās rakstīja:
“Cilvēki ir pieraduši pie valdības maiņām un vēl aizvien pret visu izturas nedroši un ar šaubām. Tādēļ arī [Latvijas valsts institūciju] darbība ir diezgan apgrūtinoša.” Muižnieks nekavējoties ķērās pie pagaidu pašvaldību veidošanas kā Daugavpils pilsētā, tā apriņķī. 10. janvārī sarīkoja vietējo latviešu, poļu, ebreju un krievu sabiedrību pārstāvju sanāksmi, kurā vienojās, ka Daugavpils pilsētas pagaidu domē būs 35 locekļi, bet deputātu sadalījums pēc nacionalitātēm šāds: 10 latvieši, 10 poļi, 7 krievi, 5 ebreji… un “3 dzelzceļnieki, vienalga no kuras tautības”.
