1920. gada 7. jūlijā. Pirmais transports Rēzeknes karantīnas nometnē 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Rēzeknes karantīnas nometnē ieradās pirmais ešelons ar 1200 reevakuētajiem latviešu bēgļiem no Padomju Krievijas.
Tas bija pirmais lielais, organizētais latviešu bēgļu transports, kas pienāca no lielinieciskās Krievijas saskaņā ar starpvalstu līgumu. Līdz tam bēgļu atgriešanās bija drīzāk stihiska.
Īpaši ierīkotajā Rēzeknes karantīnas nometnē repatriantus atutoja, dezinficēja, viņi nomazgājās un vajadzības gadījumā saņēma jaunas drēbes. Jāņem vērā, ka tajā laikā otrpus robežai vēl plaši bija izplatītas lipīgās infekcijas slimības, piemēram, tīfs, tāpat holera, dizentērija.
Nometni iekārtoja barakās, kuras karaspēka vajadzībām vēl bija cēlusi Krievijas impērijas armija. Vācu okupācijas laikā tā bija karagūstekņu nometne, bet Pētera Stučkas lieliniekiem tā atkal kalpoja kā karaspēka novietne.
Ar divkāršu dzeloņstiepļu žogu apvilktā teritorijā atradās 18 barakas, sanitārais mezgls, pirts, personāla ēkas, divas slimnīcas ar 100 gultasvietām, virtuve.
Nometnes ietilpība bija 2000 bēgļu. Caurlaidība – 500 cilvēku dienā. Karantīnas laiks – 5 dienas. Lēsa, ka kopumā no Krievijas varētu ierasties un caur šo nometni iziet ap 300 tūkstoši cilvēku.
Pirmajā ešelonā pienākušie ieradās no Sibīrijas un Dienvidkrievijas, kur kā uzskatīja, ļaudis bija salīdzinoši turīgi un situācija ar pārtiku nebija tik slikta.
Tāpēc arī šo bēgļu stāvokli atzina par labu.
Sekojošie ešeloni, kuros katrā bija simtiem reevakuēto, jau uzrādīja sliktāku ainu, turklāt novēroja, ka cilvēku stāvoklis ar katru pienākošo vagonu sastāvu kļūst aizvien sliktāks.
Lielu ieguldījumu nometnes uzturēšanā sniedza ASV Sarkanais Krusts. Rietumi bija ieinteresēti tās uzturēšanā, lai neļautu slimībām no lielinieciskās Krievijas izplatīties tālāk uz Rietumiem.
