1920. gada 7. aprīlī. Mājoklis Rainim un Aspazijai 0
Pirms 100 gadiem “Jaunākās Ziņas” detalizēti raksturoja dzīvokli trīsstāvu ēkas Rīgas Pārdaugavā, Baložu ielā 14 mansardā. Tur jau pēc dažām dienām vajadzēja ievākties Rainim un Aspazijai. Abi trimdinieki vilcienā no Šveices vēl ceļoja cauri Eiropai un 10. aprīlī truimfāli atgriezās Rīgā. Mājoklis bija meklēts kopš 1919. gada rudens. Ar tā sarūpēšanu par saziedotiem līdzekļiem nodarbojās īpašā komiteja dižgaru sagaidīšanai.
Tiesa, šī bija plānota tikai kā pagaidu mājvieta. “Klusa no pilsētas dārdoņas nošķirta vieta, ap 7 minūšu attālu no Āgenskalna kuģīšu piestātnes. Attaisot mākslīgi aizslēģotos vārtus, kas neikvienam apmeklētājam uzreizi izdodas, mēs ieejam glīti iekārtotā mājas dārziņā ar vairākām puķu dobēm. (..) Pavisam 7 istabas.
Vidū zāle un reizē ēdamā istaba, kuru var palielināt, atverot vienu istabas sienu – durvis, ka zālē iespējams ietilpināt ap 50 personu. Zālē divi logi, sienas gaiši zaļā krāsā, istabas vidū paliels galds, gar sienām bufete, galdiņš, krēsli. Zāles galā labs ar malku kurināms kamīns.
Parketa grīda viscaur dzīvoklī. Raiņa darba istaba ar vienu lielu logu uz dienvidvakariem; var labi pārredzēt Āgenskalna priežu mežiņu. (..) Aspazijas darba istaba gaišā krāsā, istabas stūrī mazs rakstāmais galdiņš ar dāvinātām grāmatām par jaunāko latviešu literatūru, mazs dīvāns, daži krēsli un spoguļu skapis.
Viens logs uz dienvidvakariem. Istabiņā, liekas, var dzimt tikai gaišas domas,” tā laikraksts. Guļamistaba bijusi gaiši zilos toņos. Dzīvoklī bija “visas pilsētnieku ērtības” – elektrība, ūdensvads, vanna. Dzīvokļa gādātāji bija pārliecināti, ka Pārdaugavā trūcīgajos pēckara apstākļos būtu grūti atrast vēl labāku mājokli.
Taču, lai kā par Baložu ielu 14 nejūsmotu citi, Raiņa un Aspazijas gaitu pētniece Gundega Grīnuma atzīmējusi, ka dzīvoklis nepaticis ne vienam, ne otram – viņi pat jutās vīlušies. Turklāt vēl bija jāmaksā īre, un viņiem nepiederēja nekas no šā mājokļa iekārtas. Jau pusgadu vēlāk Rainis un Aspazija pārcēlās citur.
