Kā baltkrievi pirms 100 gadiem centās atgūt neatkarību 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1920. gada 27. novembrī. Baltkrievi mēģina atgūt neatkarību
Pirms 100 gadiem Baltkrievijas austrumu Minskas guberņas pilsētā Sluckā un tās apkaimē sākās baltkrievu patriotisko spēku organizēta sacelšanās – izmisīgs mēģinājums atjaunot Baltkrievijas Tautas republiku, kas tika dibināta 1918. gadā, taču tobrīd faktiski nepastāvēja jau divus gadus, jo nespēja pretoties Padomju Krievijas lielinieku un tāpat Polijas militārajam un politiskajam pārspēkam.
Saskaņā ar 12. oktobra Rīgas pamieru starp Poliju un Padomju Krieviju un Padomju Ukrainu, Baltkrievijas teritoriju savstarpēji sadalīja Polija un lielinieki. Daudziem baltkrieviem tas bija nepieņemami.
Sluckas apkaimi sākotnēji kontrolēja Polijas armija, taču nemiernieki izmantoja brīdi, kad tā atkāpās, lai šo daļu nodotu Padomju Krievijas rīcībā.
Slucku par apmešanās vietu bija izvēlējušies daudzi nacionāli noskaņoti baltkrievu intelektuāļi, tāpat apkaimes zemnieki nevēlējās piedzīvot lielinieku nesto kara komunisma režīmu ar pārtikas un īpašumu rekvizīcijām.
15. novembrī pilsētā sanāca tā sauktais Sluckas Kongress, kurā piedalījās ap 100 delegātu, pārstāvot dažādas politiskas kustības un apkaimes pagastus.
Kongress pieņēma lēmumu par Baltkrievijas Tautas republikas atjaunošanu Sluckas teritorijā, ievēlēja pagaidu valdību – Sluckas Radu, savukārt tā nolēma organizēt bruņotu pretošanos lieliniekiem un organizēja ap 10 tūkstoš vīru lielu karaspēku.
27. novembrī tas iesaistījās kaujās ar lielinieku sarkano armiju, kam bija pārspēks it visā.
Cīņas ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 28. decembrim, kad nemiernieki bija spiesti atkāpties uz Baltkrievijas Polijas daļu, kur tos internēja.
