Tirdzniecība apstājusies: pat žāvētus ābolus nevar Kurzemē no Lietavas ievest 0
1920. gada 24. novembrī. “Tirdzniecība starp Kurzemi un Lietavu apstājusies”
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem “Jaunākās Ziņas” par situāciju uz pagaidām vēl dabā nenospraustās Latvijas – Lietuvas starpvalstu robežas: “Senāk bija ļoti dzīva kustība starp Jelgavu un Jānišķi (Jonišķiem); karu laiki to pārtraukuši. Pie Kalves zastavas novietoti leišu robežsargi un pie Jēcīšu kroga Latvijas sargi, kuri cieši kontrolē visus braucējus, kājniekus, vedamas preces.
Tirdzniecība starp Kurzemi un Lietavu apstājusies, pat žāvētus ābolus nevar Kurzemē ievest.
Lielākie zemes īpašnieki Lietavā atrodas nogaidošā stāvoklī un maz rūpējas par savām saimniecībām. (..) Žeļigovska rīcība uztrauc iedzīvotājus (poļu ģenerālis Lucjans Žeļigovskis oktobrī sāka karagājienu pret Lietuvu, atņemot tai Viļņu un apgabalu ap to. – Aut.) un, ja notikumi paliks ļaunāki, paredzams, ka daudzi lietavieši meklēs glābiņu sev un lopiem Kurzemē, pārejot robežu.
Novembra otrā pusē daži lopi jau aizgādāti uz Kurzemi, pie lietaviešiem pazīstamiem saimniekiem. (..) Senāk Šauļu apriņķī [grāfu] Zubova, Nariškina muižās bija kāds simts latviešu arendatoru, bet tagad muižas pārgājušas valdības ziņā un latviešu arendatori sastopami vēl tikai [grāfa] Komora muižās. Daudzi latvieši cietuši no Bermonta bandām, kuras virzījušās no Jelgavas caur Jānišķiem uz Šauļiem. Šajā šosejas slejā laupīšana bijusi briesmīga.
Daži latvieš,i apstākļu spiesti, pārgājuši Lietavas pavalstniecībā, tāpat kā to darījuši daži lietavieši Latvijā.
Daļa latviešu dzīvo Šauļu un Poņevežas apriņķos kopš kādiem simts gadiem un dažu bērni jau pārleitojušies. Satiksme pa ceļiem nav visai droša; laupītāji apdraud braucējus, pat muižās, sādžās iedzīvotājus.” Latvijas un Lietuvas robežlīnija tobrīd pastāvēja vēl tikai nosacīti, jo vairākas teritorijas bija strīdīgas. Konvenciju par robežas nospraušanu dabā abas valstis parakstīja tikai 1921. gada 14. maijā.
