1920. gada 17. jūlijā. Igauņi izvācas no Ainažiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem vakarā Igaunijas varasiestādes sāka izvākties no Ainažu miesta un pagasta, kas saskaņā ar britu vadītās šķīrējtiesas lēmumu ar 18. jūliju oficiāli kļuva par Latvijas valsts daļu. Vienlaikus vakarā no Valmieras uz Ainažiem interesentiem pārpilna vilciena sastāvā, ar meijām pušķotā īpašā vagonā izbrauca Latvijas valdības iestāžu darbinieki, lai rītausmā ierastos pilsētiņā.
Pie dzelzceļa tilta pār Salacu bija izbūvēti goda vārti. 18.–19. jūlijā igauņu un latviešu robežsargi sāka ieņemt starpvalstu robežlīniju Valkā/Valgā, Jaunrozes, Veclaicenes, Ainažu pagastu teritorijās. 18. jūlijā plkst. 11. Ainažos pie jūrskolas ēkas notika “latviešu manifestācija” un jūrskolas tornī svinīgi pacēla Latvijas karogu. Pirms tam tika nodziedāts “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un noskaitīta lūgšana.
Pēc tam ļaudis trīsreiz nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!”. 18. jūliju presē sauca par “Ainažu atbrīvošanas svētkiem”. To aprakstīja “Valdības Vēstnesis”: “Igauņi Ainažus atstāja naktī no sestdienas uz svētdienu. Svētdien, piedaloties apriņķa valdes iestāžu, sabiedrisko organizāciju priekšstāvjiem, Ainažos notika svinīga Latvijas karoga pacelšana.
Svinības beidzās ar manifestācijām un milzīgu tautas sapulci, kurā valdības iestāžu priekšstāvji sniedza pārskatu par valdības darbu, attēlojot atsevišķo resoru uzdevumus un viņu paveikto darbu.” Līdzīgs pasākums tajā pašā dienā notika Valkā pie Lugažu luteriskās baznīcas. Ainažos un to apkaimē igauņu bija ap 25%, tādēļ robežstrīdu laikā atklāti runāja par “igauņu okupāciju”.
Vairākkārt uz Rīgu ceļoja sūdzības, ka “igauņi šajā apgabalā rīkojas kā savās mājās un izved no turienes dažādas vērtības”, kā arī uzliekot lielas nodevas vietējiem. Ainažu atgūšana kaut mazliet remdēja aizvainojuma rūgtumu par zaudēto Valkas centru. Pilsētiņa bija svarīga kā perspektīva osta un Smiltenes–Ainažu dzelzceļa līnijas galapunkts.
