1920. gada 16. aprīlī. Miera delegācija dodas uz Maskavu 0
Pirms 100 gadiem Maskavā sākās grūtās Latvijas un Padomju Krievijas miera sarunas, kam pēc Rīgas plāniem bija jāilgst mēnesi, bet kas lielinieku diplomātijas stila un paņēmienu dēļ ievilkās mēnešiem ilgi un tikai 11. augustā noslēdzās ar miera līguma parakstīšanu Rīgā.
Diplomātijas vēsturnieku skatījumā, tas bija viens no nozīmīgākajiem starpvalstu līgumiem, kas noslēgts pirmskara Latvijā.
Perspektīvā no šī līguma bija atkarīga Rietumu sabiedroto valstu labvēlība Latvijas de jure atzīšanas jautājumā, kaut gan 1920. gada sākumā rietumnieki bija neapmierināti ar Igaunijas un Latvijas pūlēm noslēgt mieru ar lieliniekiem.
Latvijas galvenie sarunu mērķi bija vienoties par robežām un Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju aizvesto iekārto un materiālo vērtību atgriešanu, kā arī kompensācijām par zaudējumiem, kas Latvijai nodarīti lielinieku varas laikā 1918./1919. gadā.
Taču vienoties izdevās tikai par daļu no šīs programmas, un vēl mazāka daļa realizējās pēc līguma noslēgšanas.
Latvijas delegācija uz Maskavu bija devusies vēl 1920. gada 10. aprīlī 34 cilvēku sastāvā. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics par sarunu vadītāju vēlējās redzēt diplomātisko un savaldīgo sociāldemokrātu Frici Menderu, taču sociāldemokrātu un Latviešu Zemnieku savienības politisko ķīviņu dēļ tas nenotika.
Par delegācijas galvu apstiprināja ārlietu ministra biedru, advokātu Aurēliju Zēbergu. “Zēberga izvēle bija kļūdaina. Būdams spējīgs advokāts–civilists, viņš bija vājš diplomāts – īpaši tik smagā diplomātijas jomā kā sarunās ar Krieviju. Zēbergam trūka tieši tā, bez kā sarunas ar lieliniekiem nebija iespējamas – izturības un aukstasinības,” atzīmē vēsturnieks Aivars Stranga.
Pacietības Zēbergam pietika līdz maija beigām, pēc tam viņš “atbēga” uz Rīgu un stafeti jūnijā pārņēma delegācijas loceklis Jānis Vesmanis.
