Pirms 100 gadiem kara trauksme Baltijā: ziņo par iespējamu Padomju Krievijas uzbrukumu 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem ASV Valsts departamenta pārstāvis Latvijā Evanss Jangs ziņoja Vašingtonai, ka tuvākajā laikā iespējams Padomju Krievijas uzbrukums Latvijai un Igaunijai, tādēļ ASV karakuģi Baltijas jūrā turami gatavībā evakuācijas nodrošināšanai un jāpārtrauc ārzemju pasu izsniegšana braucieniem uz Baltijas valstīm.
Līdzīgs noskaņojums valdīja Anglijas un Francijas pārstāvniecībās.
Diplomāti bez liekas afišēšanas jau bija sākuši sūtīt prom no Rīgas un Tallinas savas ģimenes, bet svarīgāko dokumentāciju pārsūtīja uz Stokholmu. Kara trauksmes iemesls bija pastiprinātā sarkanās armijas koncentrēšanās pierobežā – Pleskavā, Sebežā, Ostrovā un Veļikije Lukos, kā arī munīcijas un apgādes ešeloni, kas devās šajā virzienā.
Turklāt bija ievērots, ka Pleskavā aktivizējusies latviešu komunistu vadība.
Rietumnieki prognozēja, ka uzbrukums varētu notikt laikā starp 1921. gada 2. un 17. janvāri. Arestējamo un nošaujamo saraksti jau esot gatavi. Uz Latvijas un Igaunijas armiju spējām noturēties lielas cerības netika liktas – lēsa, ka Latvijas armija noturēšoties varbūt dažas dienas, jo ilgākai karadarbībai trūkst munīcijas.
Apkārt klejoja daudz baumu, taču Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hermanis Albats 30. decembrī paziņojumā presei uzsvēra: “Ar Padomju Krieviju mūsu attiecības uzskatāmas par normālām: dažreiz gan tās gatavojušās pieņemt asāku veidu, bet katrreiz tas noticis aiz kādiem pārpratumiem un, tiklīdz tie noskaidroti, arī apstākļi tūliņ labojušies.”
“Nepārbaudītas ziņas” izplatot prese.
Vēsturnieki pieņem, ka lielinieki varbūt tiešām plānojuši militāru akciju pret Baltiju 1921. gada pavasarī, tomēr tajā brīdī tas bija Maskavai ārpolitiski neizdevīgi un riskanti.
