1920. gada 12. jūnijā. Likumīgs pamats atgriezties Latvijā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Maskavā Latvijas un Padomju Krievijas miera sarunu gaitā parakstīja “Bēgļu reevakuācijas līgumu starp Latviju un Padomju Krieviju”. Tas līdz 1924. gadam ļāva atgriezties dzimtenē ap 225 tūkstošiem Pirmā pasaules kara gados uz Krieviju aizceļojušo bēgļu.
Līgums paredzēja abpusēju ļaužu kustību, kas praksē nozīmēja, ka pretējā virzienā devās Latvijā sagūstītie un apcietinājumā esošie lielinieki, kā arī komunistisko ideju piekritēji, kuru skaits gan bija nesalīdzināmi mazāks. Līgumam bija jāieved kārtība līdz tam haotiskajā un Krievijas vietējo padomju funkcionāru patvaļai pakļautajā bēgļu atgriešanās kustībā.
Netrūka gadījumi, kad padomju iestādes ļaunprātīgi izmantoja latviešu bēgļu vēlmi atgriezties mājās, izspiežot no atgriezties gribētājiem naudu, vērtīgākās mantas un nereti arī apkrāpjot – nesagādājot solītos ešelonus un pametot iedzīvi pārdevušos ļaudis likteņa varā. Reevakuācijas līgums paredzēja, ka Krievija nogādās uz Latvijas robežu ne mazāk par 2000 bēgļiem nedēļā.
Dzīvē šis skaitlis bija ļoti svārstīgs un daudzmaz normāla ešelonu kustība uz Latviju sākās tikai jūlija otrajā pusē. No diplomātijas viedokļa bija kļūda līgumā nenosaukt konkrētu tā darbības sākumu, aprobežojoties vien ar izplūdušo “pēc iespējas īsākā laikā”.
Krievijā arī turpmāk tika likti šķēršļi latviešu aizbraukšanai, tostarp īpaši uzcītīgi šajā jomā bija latviešu komunisti.
Informāciju par līguma eksistenci slēpa, bēgļu organizāciju līderus represēja, uzņēmumi atteicās atbrīvot no darba kvalificētos strādniekus, aizturēja līdz 45 gadus vecus, karadienestam derīgus vīriešus, potenciālos repatriantus pārsūtīja uz attālākiem nostūriem, no kuriem bija grūti vai pat neiespējami nokārtot atgriešanos Latvijā.
Pirmā pasaules kara bēgļu atgriešanās, gan krietni mazākos mērogos nekā 20. gadu sākumā, turpinājās līdz 1928. gada rudenim.
