1920. gada 10. aprīlī. Dzejnieku pāris atgriežas dzimtenē 0
Pirms 100 gadiem Rainis un Aspazija pēc teju 15 gadu ilgas trimdas Šveicē triumfāli tika sagaidīti Rīgā.
“Aizbrauca kā “noziedznieki”, atgriezās kā uzvarētāji,” tajā laikā, atgādinot 1905. gada notikumus, atzīmēja avīzes. Mājup izcilie dzejnieki brauca vilcienā, kas Latvijas robežu šķērsoja 9. aprīļa rītā.
Godināšana sākās jau pirmajā pieturas punktā Daugavpilī, kur viņi pavadīja visu dienu un pēc nakts pārlaišanas plkst. 7 turpināja ceļu uz Rīgu.
Tur dzejnieku sagaidīšanai bija nodibināta īpaša komiteja. Staciju rotāja karogiem un zaļumu vijām.
Lai godinātu par Latvijas simboliem uzskatīto pāri, bija ieradušies valdības, Tautas padomes, Rīgas pašvaldības un visdažādāko organizāciju un biedrību pārstāvji, protams, arī viss latviešu inteliģences zieds un neskaitāms daudzums ziņkārīgo.
Raini un Aspaziju apbēra ziediem. Šis bija arī sociāldemokrātu triumfa brīdis, jo tautā ārkārtīgi populārais Rainis partijai šķita kā karogs.
Īsajās runās, ko abi dižgari sacīja pie stacijas, tika pieminēta gan Latvijas brīvība, gan šķiru vienlīdzību.
“Katra šķira un grupa dara savu darbu, bet vērtīgākais ir tikai tas, ko dara priekš tautas, cilvēces,” bilda Rainis un noskūpstīja viņam pasniegto sarkano karogu.
Iesēdināti vaļējā automašīnā, liela ļaužu pūļa pavadīti, dzejnieki tika vesti caur galvaspilsētu, pa Raiņa vārdā jau nosaukto bulvāri, apstājoties pie LU, valdības ēkas (tagadējā Ārlietu ministrijas nama), ģimnāzijas K. Valdemāra ielā un Nacionālā teātra, pāri pontonu tiltam (atradās tagadējā Akmens tilta vietā) uz Āgenskalnu.
Tur Baložu ielā 14 viņiem bija ierādīta pirmā mājvieta. No ielas dzīvoklī Raini uz rokām aiznesa Nacionālā teātra aktieri, bet Aspaziju – aktrises. Koris tikmēr dziedāja „Pūt, vējiņi!”.
