1920. gada 1. martā. Rīgas Jūrmala iegūst pilsētas statusu 0
Pirms 100 gadiem Latvijas valdības sēdē uz Iekšlietu ministrijas priekšlikumu tika nolemts “piešķirt Rīgas jūrmalas peldu vietām pilsētas tiesības, savienojot viņas vienā pašvaldības iestādē ar nosaukumu Rīgas Jūrmala.”
Tā Jūrmala, kas līdz tam sastāvēja no atsevišķiem miestiem, ieguva pilsētas statusu, par kuru bija nesekmīgi cīnījusies vēl Krievijas impērijas laikos kopš 20. gadsimta sākuma.
Toties tagad Iekšlietu ministrija atzina, ka pilsētas tiesību piešķiršana tai ir “neatliekama”.
Turklāt tika norādīts, ka Jūrmalai nav nekā kopēja ar Slokas pilsētu un pagastu, jo “pēdējais nav ņēmis dalību Rīgas jūrmalas attīstības gaitā” un ir izteikti lauksaimnieciska rakstura.
Oficiālais “Valdības Vēstnesis” dienu pirms valdības lēmuma konstatēja: “Jūrmala jau sen ieguva lielpilsētniecisku raksturu ar visām pilsētai piemītošām savādībām. Izplanētas ielas, elektriskā apgaismošana, mācību un sabiedrisko iestāžu koncentrēšanās, liels skaits tirdzniecības un rūpniecības veikalu un iestāžu, kas sevišķi novērojams sezonas mēnešos, iedzīvotāju dzīves iekārta un viņu nodarbošanās un tā joprojām, liecina par Rīgas jūrmalas pilsētniecisko raksturu.
Šāda dzīves iekārta nodibinājās, galvenā kārtā pateicoties privātiniciatīvai.
Bet nav noliedzams, ka Rīgas jūrmalai caur administratīvi saimnieciskās sabiedrības pārvaldes trūkšanu, kura būtu dibināta uz publiski tiesiskiem pamatiem un piemērota pilsētnieciskam raksturam, radušies lieli kavēkļi viņas kulturēlās attīstības gaitā, kas jo sāpīgi konstatējams attiecībā uz sanitāro stāvokli.”
1920. gada 2. martā valdības pieņemtie “Noteikumi par pilsētas tiesību piešķiršanu Rīgas jūrmalas peldu miestiem” paskaidroja, ka jaunā pilsēta sastāv no Buļļiem, Bilderliņiem (Bulduriem), Edinburgas (Dzintariem) I un II, Majoriem, Vec- un Jaundubultiem, Karlsbādes (Mellužiem), Asariem un Valtermuižas.
