1919. gada 9. aprīlī. Amerikāņu labība Latvijai 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis valdības sēdi Liepājā atklāja ar priecīgu ziņu, ka ostā ieradies amerikāņu kuģis “Lake Wimico” ar 1200 tonnām kviešu miltu. Uz Liepāju tas bija devies no Kopenhāgenas caur Dancigu. Par piegādi Latvijai pienācās norēķināties divu gadu laikā.
Tas bija pirmais Pagaidu valdībai adresētais sabiedroto pārtikas palīdzības sūtījums, kam bada draudu apņemtajā Liepājā un tāpat Kurzemē bija ne vien praktiska, bet arī psiholoģiski uzmundrinoša nozīme.
Par attiecīgo labības pievedumu, “lai novērstu badu un apturētu anarhijas izplatīšanos”, pāris dienu iepriekš ar ASV Palīdzības administrāciju (ARA) Parīzē bija vienojušies Latvijas pārstāvji Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics. 1919. gada pavasarī Liepājā, kur turklāt uzturējās ap 25 tūkstošiem vācu karavīru, pārtikas rezerves bija tuvu izsīkumam. Pēc kartīšu sistēmas vienam iedzīvotājam nedēļā pienācās 1,3 kg maizes.
Jāpiebilst, ka citas pārtikas, piemēram, taukvielu un piena produktu, trūka vēl vairāk, un tie savas cenas dēļ tirgū trūcīgākajam iedzīvotāju slānim bija teju nepieejami. Pārtikas cenas nepārtraukti auga. Trūkumu juta ne vien Kurzemes pilsētās, bet arī lauku apvidos (fronte tobrīd bija nostabilizējusies gar Lielupi un Rīga atradās lielinieku rokās).
Sabiedroto pārtikas piegādes deva cerības, ka pretlieliniecisko spēku galvaspilsētā Liepājā jauno ražu izdosies sagaidīt bez lielinieku kūdītiem strādnieku bada dumpjiem. Labības kravu gan valdības aprindās, gan vismaz daļā iedzīvotāju uztvēra kā “lielu dienu”.
Sabiedroto palīdzība Latvijai beidzot ieguva taustāmas formas, un visi gaidīja, ka turpmāk tā ies plašumā. Ne velti “Latvijas Sargs” notikušo akcentēja, pirmajā lappusē nodrukājot pateicības vārdus amerikāņiem angļu valodā.
