1919. gada 7. jūnijā. Aviācija Latvijas armijai 0
Pirms 100 gadiem virsleitnants Alfrēds Valeika Liepājā sāka organizēt Latvijas kara aviācijas grupu, kas bija sākums Latvijas kara aviācijai un gadu gaitā pārtapa par Aviācijas divizionu, tad Aviācijas pulku.
Attiecīgo pavēli par Armijas aviācijas grupas dibināšanu tās komandieris, cara laika kara lidotājs Valeika parakstīja 19. jūnijā Cēsu kauju gaitā. Dibināšanas brīdī grupā nebija nevienas lidmašīnas.
Arī ar lidotājiem un tehniķiem bija problēmas, taču tos atrast izrādījās vieglāk, jo samērā daudzi latviešu lidoņi pārbēga no lielinieku puses un topošās kara aviācijas rindās iestājās arī tie, kas līdz tam bija dienējuši firsta Līvena aviācijas vienībā. Tāpat pats Valeika, nevēlēdamies kalpot lieliniekiem, bija dezertējis jau 1917. gada decembrī.
Pirmie divi lidaparāti – viena angļu un viena franču kara lidmašīna – nāca no līveniešiem. Jāsaka, latvieši tās ieguva ne gluži legālā ceļā, bet ar spēku un viltību atņemot (Rīgā divi lidaparāti bija lielinieku atstāti, bet ar diviem no lielinieku puses bija pārlidojuši latviešu lidotāji).
Iegūtās lidmašīnas vēl bija jāremontē. Pirmais lidojums Latvijas kara aviācijā un nacionālajā aviācijā vispār notika 1919. gada 5. augustā, kad saremontētais iznīcinātājs “Nieuport” pacēlās no Spilves.
Bermontiādes dienās aviatori sniedza atbalstu Latvijas armijai, dodoties izlūklidojumos, bet dažkārt ņemot līdzi arī bumbas, cik nu to ļāva apgādes un tehniskās iespējas. Attieksme pret aviāciju un lidotājiem tolaik bija īpaša.
1929. gadā saistībā ar vienības desmitgadi lidotājs kapteinis Nikolajs Bulmanis rakstīja: “Kara aviācija mūsu laikos ir vienīgais dižciltīgais ierocis, kur kaujā krīt vēl svarā personīgā drosme un iniciatīve, kur vīrs stāv pret vīru un uzvaru gūst tas, kura veiklība un lidmašīnas vadītspēja ir bijusi pārāka par pretinieku.”
Brīdī, kad 1940. gada nogalē padomju okupācijas apstākļos Kara aviācijas pulks tika likvidēts, tā rindās bija ap 150 lidaparātu un nepilni 400 militārpersonu.
