1919. gada 7. janvārī. Igaunijas armija uzbrūk 0
Pirms 100 gadiem, apturējusi Padomju Krievijas sarkanās armijas uzbrukumu 40 km no Tallinas, Igaunijas armija ar somu brīvprātīgo palīdzību sāka veiksmīgu pretuzbrukumu, kura gaitā janvārī “sarkanie”, tajā skaitā latviešu strēlnieki, tika padzīti no Igaunijas un līdz februāra vidum visa valsts teritorija bija brīva, taču karadarbība pārcēlās uz Latviju. Jau janvāra sākumā pēc mobilizācijas Igaunijas armijas rindās frontē pret lieliniekiem bija 5000 vīru (Latvijas Pagaidu valdības rīcībā Liepājā tajā pašā laikā ap 400). Kaujas šajā laikā ritēja pat mīnus 20 grādu salā, grūtos ziemas apstākļos, kur liela nozīme bija bruņuvilcieniem, kādus igauņi vienu pēc otra sāka meistarot no tā, kas bija pa rokai. Janvāra uzbrukuma sākumā tāpat liela loma bija palīdzībai, ko Igaunijas armijas veidošanā sniedza britu flote. Tās kuģi jau kopš 1918. gada decembra vidus uzturējās Tallinas tuvumā, piegādājot 6500 šauteņu, 200 ložmetēju un divus lielgabalus. Briti igauņu rīcībā atdeva arī divus lieliniekiem atņemtus karakuģus. Angļu flote sniedza artilērijas ugunsatbalstu un, kad kaujas pavirzījās dziļāk iekšzemē, sedza Igaunijas ziemeļu piekrasti pret varbūtējiem lielinieku uzbrukumiem. Kas attiecas uz Somijas sniegto palīdzību, tad somi 1918. gada decembra beigās pagādāja igauņiem 5000 šauteņu, 20 lielgabalu, kā arī 3500 brīvprātīgo “ziemeļu zēnu”. Jāatzīmē, ka 1919. gada janvāra beigās kapteinim Jorģim Zemitānam izdevās panākt Igaunijas piekrišanu latviešu rotu formēšanai no bēgļiem Igaunijas lielākajās pilsētās. Tas bija sākums tā sauktajai Ziemeļarmijai.
