1919. gada 5. jūnijā. Dāņu laiki Jēkabpilī 0
Pirms 100 gadiem divas dienas virs Jēkabpils rātsnama plīvoja Dānijas karogs, jo vara Jēkabpilī un Krustpilī piederēja dāņiem.
Igaunijas armijas sastāvā karojošā dāņu brīvprātīgo rota šajā dienā pirmā ap plkst. 13 iesoļoja sarkano pamestajā Krustpilī, bet ap plkst. 18 ar prāmi pārcēlās uz Jēkabpili, kas salīdzinājumā ar Krustpili Pirmā pasaules kara gaitā bija saglabājusies nedaudz vairāk.
Tā kā citas varas nebija, dāņi bija spiesti uzņemties administratīvas funkcijas, ko pilsētnieki uztvēra bez iebildēm un pat sāka nākt uz rātsnamu ar saviem lūgumiem. Tikai 7. jūnijā ieradās Ziemeļlatvijas brigāde, kas pārņēma varu pilsētā un atsvabināja dāņus no negribētajiem pienākumiem.
Ap 200 vīru lielā dāņu brīvprātīgo vienība leitnanta Ričarda Gustava Borgelina vadībā (Igaunijas armijā viņam piešķīra kapteiņa pakāpi) Igaunijā bija ieradusies aprīļa sākumā, bet Latvijas robežu šķērsoja 29. maijā. Dāņi līdzdarbojās Igaunijas armijas uzbrukumā lieliniekiem Vidzemē.
Viņu ceļš Latvijā bija Veclaicene, Alūksne, Gulbene, Jaungulbene, Cesvaine, Madona, Ļaudona, Jēkabpils. Tiešās kaujās dāņi Latvijas teritorijā nepiedalījās, jo demoralizētie lielinieki allaž pamanījās atkāpties pirmie. Latvijas kampaņas laikā dāņi zaudēja tikai vienu vīru, kurš nomira no bakām Vecgulbenes slimnīcā.
Cēsu kaujām sākoties, dāņus ar steigu izveda no Latvijas. Vēlāk viņi cīnījās pretlielinieciskajā frontē pie Ostravas. Kopumā karošana Baltijā dāņiem prasīja septiņus kritušos, četri nonāca gūstā, bet ap 30 tika ievainoti.
Šie zaudējumi tika ciesti Ostravas frontē, kur ritēja vissīvākās cīņas. Leitnants Borgelins un vēl četri dāņu rotas dalībnieki par darbību Latvijā 1927. gadā saņēma Lāčplēša Kara ordeni.