1919. gada 5. augustā. Baltijas valstu konfederācijas ideja 0
Pirms 100 gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegāciju pārstāvji Parīzes Miera konferencē tikās, lai apspriestu ideju par Baltijas valstu konfederāciju. Diplomāts Jānis Seskis, kurš šajā pasākumā bija pārstāvējis Latviju, pēc tam ziņoja: “No leišu puses [Toms] Naruševičs paziņojis, ka viņa valdība gatava parakstīt līgumu. No igauņu puses to pašu izteic profesors [Ants] Pīps, piebilzdams, ka vienīgi vēl jādabū somu valdības piekrišana, kas svarīga materiālā un juridiskā ziņā, ievērojot to, ka Somija labi organizēta un atzīta de iure no lielvalstīm. Konfederācijas projekts jau izstrādāts un delegācijai drīzumā tikšot piesūtīts.” Latvijas delegācija bija gatava parakstīt līgumu, ja tāds parādītos, taču ar atrunu, ka spēkā tas stātos tikai pēc apstiprināšanas valdībā. Ideja par Baltijas valstu konfederāciju, piesaistot Somiju vai Poliju vai abas divas, īpaši tika cilāta 1919. gadā, kad bija aktuāls jauno Baltijas valstu starptautiskās atzīšanas jautājums. Aktīvi to propagandēja Latvijas delegācijas Parīzes Miera konferencē padomnieks politiskajos jautājumos Henrijs Simsons. Viņa ieskatā, tāda konfederācija “atvērtu uz Latvijas nākotni plašas izredzes”. Tika lolotas pat cerības, ka apvienotājas lomu uzņemtos Zviedrija, taču Stokholmu šādi sapņi neaizrāva. 1919. gadā, prātojot par konfederāciju, minēja arī Baltkrieviju, kura uz brīdi bija izcīnījusi neatkarību, un pavisam hipotētiski “Senprūsiju”, ar to laikam domājot Klaipēdas apgabalu, kas tad vēl nepiederēja Lietuvai. Kaut konfederācijas sakarā notika vairākas diplomātiskas tikšanās, 20. gadu sākumā tā palika drīzāk fantazētāju ziņā – reālās politikas veidotāji par to zaudēja interesi. Pārāk dažādas bija Baltijas valstu ārpolitiskās simpātijas un antipātijas, arī starptautisko atzīšanu bija izdevies iegūt tāpat, turklāt ne somus, ne poļus šīs idejas neaizrāva.
