“Paju kauja”. 20. gadu glezna.

Pirms 100 gadiem Igaunijas–Latvijas pierobežā risinājās kauja par Paju (Liellugažu) muižu – viena no vissīvākajām un asiņainākajām kaujām Igaunijas Neatkarības karā, kam kaimiņvalsts vēsturē ir gluži ikoniska, mitoloģiska loma, jo tajā cita starpā krita arī Igaunijas nacionālais varonis, Tartu partizānu bataljona komandieris Jūliuss Kuperjanovs. Viņa personība Igaunijas militārajā vēsturē nozīmes ziņā līdzinās pulkvedim Oskaram Kalpakam Latvijā. Igauņu un somu vienības Paju kaujā cīnījās pret latviešu sarkanajiem strēlniekiem, no kuriem daļa bija nule kā atgriezusies no Krievijas un cīnījās Padomju Latvijas armijas sastāvā. Pēc neveiksmīga sarkano uzbrukuma Igaunijā janvārī igauņi un somu brīvprātīgie bija sākuši spiest lieliniekus atpakaļ Valkas virzienā. Paju muižai bija stratēģiska nozīme ceļā uz svarīgo dzelzceļa mezglu Valku. Kaujas risinājās -15°, -20° grādu salā. Abas puses cieta lielus zaudējumus, brīžiem iesaistoties nežēlīgās tuvcīņās. Muižu vispirms ieņēma igauņi, tad strēlnieki tos iztrieca, pēc tam igauņi vērsa savu artilēriju, arī vairākus bruņotos vilcienus, pret latviešu lielinieku pozīcijām un devās atkārtotos uzbrukumos. Beidzot lielinieku vienības nolēma atkāpties no Paju un 31. janvārī pameta arī Valku. Nākamajā dienā tajā ienāca Igaunijas armija. Pusotru nedēļu vēlāk igauņi sāka veiksmīgi attīstīt uzbrukumu Ziemeļvidzemē. Par zaudējumiem Paju kaujā ir dažādas ziņas, taču lēš, ka katra no pusēm tur atstājusi ap 170 kritušo.

• diena vēsturē