1919. gada 28. septembrī. LU aizsākums 0
Pirms 100 gadiem bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā svinīgi atklāja Latvijas Augstskolu, kuru kopš 1923. gada pazīst kā Latvijas Universitāti.
Augstskolas priekštece bija vācu okupācijas laikā 1918. gadā dibinātā Baltijas Tehniskā augstskola un pēc tam arī 1919. gada februārī izveidotā Padomju Latvijas Augstskola.
Ja paraugās vēl agrāk, tad plāni un latviskas augstskolas projekti bija radušies līdz ar nacionālas valsts idejas uzplaukumu 1917./1918. gadā. Neatkarīgi viens no otra, tie veidojās latviešu inteliģences aprindās Maskavā, Tērbatā un, protams, Rīgā, līdz 1919. jūlijā tapa visu ideju apkopojums – valdības sankcionētais “Latvijas Augstskolas projekts”.
Politehnikuma ēka jaunās augstskolas rīcībā nonāca ar valdības 1919. gada 2. augusta rīkojumu. Tad arī dibināja Latvijas Augstskolas organizācijas komisiju, kuru sākumā vadīja Pauls Valdens, bet pēc viņa aizbraukšanas filozofs Pauls Dāle.
Mācībspēki lielākoties nāca no vācu okupācijas un Pētera Stučkas laikā aizsāktajām mācību iestādēm. Dibinātāju vidū bija literāts un teologs Kārlis Kundziņš, tāpat veterinārārsts un mikrobiologs Augusts Kirhenšteins, kā arī citas tā laika zinātnē pazīstamas personības.
Drīz vien augstskolas deviņās fakultātēs mācījās 940 studenti. Organizatorisku un eksistenciālu problēmu tomēr netrūka, tādēļ pēc dibināšanas pagāja vēl kādi desmit gadi, lai augstskolu sakārtotu un tā sāktu funkcionēt, kā pilnvērtīgai augstākajai mācību iestādei klājas.
