1919. gada 28. jūnijā. Miers, kas izraisīja karu 0
1919. gada 28. jūnijā Versaļas pils Spoguļzālē Vācijas un Pirmajā pasaules karā uzvarējušo sabiedroto valstu pārstāvji parakstīja Versaļas miera līgumu, kas noslēdza Pirmo pasaules karu.
Līgums stājās spēkā 1920. gada 20. janvārī.
Dokuments saturiski bija ļoti ietilpīgs un ietvēra ne vien Vācijas pakļaušanās nosacījumus, bet arī jauno Eiropas un pasaules politisko kārtību, tostarp teritoriālās pārmaiņas Tautu savienības kā kolektīvās drošības instrumenta dibināšanu.
Vācija, kuras valdība burtiski ultimatīvā kārtā tika piespiesta beidzot parakstīt miera dokumentu, Versaļas līgumu uzskatīja par pazemojošu un netaisnīgu un kā tādu to turpināja uzskatīt arī turpmākajos gados.
Vācija zaudēja Elzasu–Lotringiju Francijai un plašas teritorijas Polijai, kā arī Čehoslovākijai, Dānijai un Beļģijai. No rūpniecības viedokļa svarīgie Zāras un Reinzemes apgabali, tāpat Danciga (Gdaņska) un Mēmeles (Klaipēdas) apgabals uz laiku nonāca sabiedroto kontrolē.
Vācijai atņēma visas kolonijas. Tā zaudēja tiesības uzturēt kara aviāciju, karaflotes apjoms tika radikāli samazināts; Vācijas armija bija jāsamazina līdz 100 tūkstošiem vīru, un tajā nedrīkstēja būt smagie ieroči, piemēram, tanki un lielkalibra artilērija.
Berlīnei turklāt bija jāizmaksā sabiedrotajiem milzīga kara kontribūcija – 20 miljardi marku zeltā. Tas bija milzīgs slogs Vācijas ekonomikai, taču jāteic, ka Vācija pilnā apmērā summu tā arī nekad neizmaksāja un regulāri par to kaulējās.
Mūsdienās ir vispāratzīts, ka Versaļas miera līguma smagie noteikumi bija viens no galvenajiem iemesliem, kamdēļ radās nacisms un kā iznākums Otrais pasaules karš.
