1919. gada 26. aprīlī. Andrieva Niedras valdība 0
Pirms 100 gadiem pēc 16. aprīļa vācbaltu puča un Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības gāšanas Liepājā pie varas nākušais vācu jurists Oskars Barkovskis no sazvērniekiem saņemtās valdības pilnvaras atdeva pazīstamajam latviešu literātam un mācītājam Andrievam Niedram.
Līdz tam bija doma, ka varu uzņemsies kāda “militārā direktorija”, kurā būtu latviešu vienību komandieris pulkvedis Jānis Balodis, krievu vienību komandieris firsts Anatols Līvens vai abi kopā, taču, tā kā Balodis un Līvens šajā pasākumā piedalīties atteicās, sazvērniekiem vajadzēja meklēt citas iespējas, kā izveidot “saprašanās un samierināšanās valdību”, kas neizskatītos tik vāciska un varētu radīt kaut cik likumīgas institūcijas iespaidu sabiedroto acīs.
Izvēle krita uz Niedru. Pēdējais tikai pavisam nesen bija pārbēdzis pāri frontei no lielinieku puses uz Liepāju. Savdabīgi, ka ar Niedru pirms tam neviens nekādas sarunas neveda un viņš tika vienkārši nostādīts fakta priekšā. Vācu “Dzelzsdivīzijas” komandieris majors Jozefs Bišofs izsauca mācītāju pie sevis un, kā vēlāk rakstīja Niedra, “apsveicināja mani un novēlēja man laimi un sekmes uz ministru priekšnieka amatu”. Kabinetu apstiprināja 10. maijā, bet tas līdz savas pastāvēšanas galam 27. jūnijā tā arī neguva ne iedzīvotāju, ne latviešu karavīru atbalstu.
No pazīstamākajām personībām Niedras valdībā minams advokāts Andrejs Krastkalns, kam iedalīja apgādes ministra posteni. Par kara lietu ministru kļuva tolaik sabiedrībā zināmais ārsts, šahists, viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem Jānis Vankins.
