1919. gada 24. jūlijā. Sarkanos strēlniekus izved no Latgales 0
Pirms 100 gadiem sarkanās armijas vadība no Latgales frontē izvietotās padomju 15. armijas sastāva pamazām izņēma Latviešu strēlnieku divīzijas vienības. Tās pārsūtīja uz Baltkrieviju, kur bija sācies Polijas armijas uzbrukums. Pirmais Latgali atstāja strēlnieku 9. pulks, un šajā dienā ešelons ar strēlniekiem ieradās Minskā.
Latvija tagad vairs neatradās karadarbības degpunktā. Citas Krievijas Pilsoņu kara frontes bija svarīgākas. Tomēr noteicošais faktors sarkano strēlnieku pārcelšanā no frontes, kur tiem pretim ierakumos sēdēja latviešu un igauņu vienības, bija bažas par pieaugošo dezertēšanu.
Turklāt 8. jūlijā bija atcelts no amata un arestēts sarkanās armijas virspavēlnieks, strēlnieku cienītais Jukums Vācietis. Tūlīt pēc Vācieša aresta Latviešu strēlnieku divīziju pārdēvēja par sarkanās armijas 53. divīziju, taču tas sacēla tādu protesta vētru, ka pēc pāris nedēļām pavēli nācās atcelt.
Laikraksts “Sociāldemokrāts”, atsaucoties uz kādu avotu, kas nesen caur Latgali atgriezies no Krievijas, 1919. gada 1. augustā apgalvoja: “Latviešu sarkanarmieši savā vairumā nevēloties atkāpties uz Krieviju un izrādot tieksmes pāriet Latvijas armijas pusē. Protams, bez komunistiem šinī ziņā kā izņēmums esot uzlūkojama arī daļa strēlnieku, kas sastāvot no agrākiem “pašpuikām”. Šī demoralizētā un laupītkārā daļa, lai gan vāji turoties pretim, taču atkāpjoties līdzi komunistiem, cerēdama uz jaunu iedzīvi.”
Pēdējās latviešu strēlnieku vienības Latgali atstāja saskaņā ar 4. septembrī izdotu pavēli. Nedēļu vēlāk tās jau bija Baltkrievijā.
