1919. gada 23. oktobrī. Igauņi atsauc palīdzību 0
Pirms 100 gadiem bermontiādes laikā Igaunija, neapmierināta ar Latvijas valdības nostāju, politisku apsvērumu dēļ atsauca no Rīgas divus bruņotos vilcienus, kas bija snieguši būtisku artilērijas atbalstu Latvijas armijai Pāvela Bermonta uzbrukuma sākumā.
Igaunijas vadība uzskatīja, ka Latvijas Tautas padomei un valdībai jāapstiprina 14 punktu kara konvencija, kas saturēja prasības Latvijai tālākas igauņu palīdzības gadījumā.
Par pārējiem punktiem vēl varēja diskutēt, bet absolūti nepieņemama bija sabiedroto vēlme iegūt visu Valku un vēl plašas lauku teritorijas uz dienvidiem no tās. 22. novembrī Latvijas valdība gandrīz vienbalsīgi nolēma atteikties no turpmākas igauņu palīdzības. Pretēji balsoja vienīgi iekšlietu ministra biedrs Alfrēds Birznieks.
Politisku atbildību uzņēmās Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis, paļaujoties uz armijas virspavēlnieka, pulkveža Jāņa Baloža vērtējumu, ka bez igauņu palīdzības iespējams iztikt. Smagākais bermontiādes brīdis taču jau bija pagājis.
Vēl dienu pirms valdības izšķiršanās saspringtas debates ritēja arī Tautas padomē, kas pieņēma līdzīgu lēmumu. Pieļāvīgāki igauņu prasībām bija vienīgi sociāldemokrāti un radikāldemokrātu partijas pārstāvis, nākamais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš uzskatīja, ka Latvijai nemaz nav citas iespējas kā pieņemt Igaunijas prasības.
Zemgals tomēr pārdomāja, redzot, ka deputātu vairākums ir pret. Pēc 23. oktobra Igaunijas armija Latvijas Neatkarības karā vairs nepiedalījās.
