Piemineklis Vācijas ķeizaram Vilhelmam II pie Kūrmājas.

1919. gada 23. jūnijā. Vācu varas beigas Liepājā 1

Pirms 100 gadiem Vācijas karaspēks izvācas no Liepājas un vācu okupācijas pārvalde oficiāli izbeidza darbību pilsētā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152
Lasīt citas ziņas

Tas notika gan Cēsu kauju dēļ, gan arī tādēļ, ka monarhistiskās un ar sabiedroto uzvaru Pirmajā pasaules karā nesamierināmās vācu politiskās un militārās aprindas gaidīja, ka teju, teju atsāksies karadarbība – miera sarunas Versaļā bija nonākušas strupceļā un tika atzīts par lietderīgu izvest vācu daļas no Liepājas, jo pilsēta atradās sabiedroto karaflotes kuģu artilērijas sniedzamības zonā.

Versaļā tomēr viss beidzās labi, Vācija piekāpās un 28. jūnijā parakstīja miera līgumu, par spīti smagajiem nosacījumiem. Karadarbība neatjaunojās, un arī vācu vara Liepājas apkaimē vairs neatgriezās, lai gan svešā armija dažas dienas ietekmi saglabāja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad kļuva skaidrs, ka vācieši prom, pilsētā pamazām atjaunojās Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības vara. 25. jūnijā Liepājā tika sarīkota svinīga tautas manifestācija, kurā piedalījās ap 20 tūkstoši ļaužu.

Manifestanti pauda pateicību Anglijai, ASV un Francijai, jo to karakuģu un pārstāvju misijas klātbūtne bija ietekmējusi situāciju, turklāt sabiedrotie gādāja par pārtikas un medicīnisko palīdzību.

Nākamajā dienā ļaužu pulks, sabiedroto pārstāvjiem gandarīti nolūkojoties, izdemolēja un nojauca vācu okupācijas laikā uzstādīto pieminekli pie Kūrmājas, kas ilgu laiku latviešiem bija kā dadzis acī, līdzīgi tā sauktajam koka Fricim Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.