1919. gada 22. novembrī. Bermontiāde kā muzejiska vērtība 0
Pirms 100 gadiem, dienu pēc Jelgavas ieņemšanas “Kurzemes Vārds” informēja: “Latvijas Kara muzejs griežas pie Latvijas armijas iestādēm, virsniekiem, karavīriem un visiem, kam būtu kādi priekšmeti no tagadējām un bijušajām kaujām: ienaidnieka virsnieku un zaldātu uzvalki, cepures, uzpleči, goda zīmes, krūšu nozīmes; virsnieku un kareivju foto grāfijas un biogrāfijas, kuri krituši kaujās (tagadējās un bijušās) jeb apbalvoti ar goda zīmēm, proklamācijas, uzsaukumi, avīzes, brošūras, žurnāli, rakstiski kauju piedzīvojumi un nostāsti, dažādi dokumenti, pavēles, fotogrāfijas no karavīru dzīves frontē un aizmugurē; no ienaidnieka saņemtas, kaujās nederīgas trofejas un citas lietas.
Kam būtu kāda no augšā minētām lietām jeb arī no pēdējā Rīgas apšaudīšanas laikmeta granātu un šrapneļu šķēpeles, fotogrāfijas u. t. t., lūdz pieteikt Latvijas Kara muzeja kancelejā Aleksandra ielā 34.” Starpkaru Latvijā bermontiādei veltītā ekspozīcija Kara muzejā Rīgas pulvertornī bija centrālā.
Goda vietā atradās šķembu sakapātais Latvijas karogs, kas 1919. gada oktobra–novembra cīņu dienās plīvoja virs Rīgas pils Sv. Gara torņa. Ekspozīcijas lepnums tāpat bija pretiniekiem atņemtais “Sarkanā Krusta karogs, aiz kura bermontieši slēpušies, segdami savus uzbrukumus, vācu valsts karogs; krievu flotes karogs Avalova kara spēka daļās un beidzamais barona Hāna daļas karogs”.
