1919. gada 21. septembrī. Fon der Golca viltība 0
Pirms 100 gadiem vācu spēku pavēlnieks Baltijā ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un tā sauktās Krievu rietumu brīvprātīgo armijas komandieris Pāvels Bermonts Jelgavā parakstīja slepenu vienošanos, saskaņā ar kuru tajā pašā dienā visas komandiera tiesības Jelgavas frontē pārgāja Bermontam.
Kaut nereti min daudz lielāku skaitu, uzskata, ka reāli Bermonta rīcībā bija ap 15 tūkstoši vīru, kuru vidū vāciešu četrreiz vairāk nekā krievu.
Fon der Golca vācu brīvprātīgo vienībām oficiāli iekļaujoties Bermonta armijā, tās faktiski nomaskējās par pretlieliniecisku “krievu” karaspēku. No fon der Golca puses tas bija apsteidzošs gājiens.
Rietumu sabiedrotie jau labu laiku nojauta vācu monarhistu plānus sabiedroties ar krievu monarhistiem, lai nostiprinātos Latvijā un Lietuvā un iegūtu bāzi karaspēka sakopošanai
. Vācu militāristi un monarhisti vēl negrasījās pieņemt zaudējumu Pirmajā pasaules karā.
Ar šādu karaspēku un sabiedroto tie varētu mēģināt atgūt zaudēto varu Berlīnē un pat atjaunot karadarbību Rietumu frontē.
Rietumnieki pastāvīgi izdarīja spiedienu uz Vācijas sociāldemokrātu valdību, lai tā atsauktu fon der Golcu un viņa vāciešus no Baltijas, jo pamatoti uzskatīja, ka tajā brīdī vācu revanšisma briesmas ir vēl nopietnākas par lieliniecismu.
Kad oktobra sākumā Vācijas valdība aizliedza Baltijas vācu karaspēkam pāriet Bermonta armijas rindās, bija jau par vēlu, jo viss jau bija slepeni noticis. Turklāt fon der Golcs, kaut formāli atkāpās, Baltiju neatstāja, paliekot “aiz kulisēm par šī ķipara [Bermonta] diedziņu raustītāju,” kā raksta vēsturnieks Edgars Dunsdorfs.
