1919. gada 21. jūnijā. Ķeizariskās karaflotes gals 0
Pirms 100 gadiem Skepa Flovas līcī pie Skotijas krastiem izskanēja viens no Pirmā pasaules kara noslēguma dramatiskākajiem akordiem – nevēloties, lai līcī internētie 74 vācu ķeizariskās karaflotes kuģi nonāktu britu rokās, kontradmirālis Ludvigs fon Roiters deva pavēli komandām pašnogremdēties. Saskaņā ar 1918. gada novembra pamiera noteikumiem Vācijai savas karaflotes kuģi bija jāatbruņo un jānovieto sabiedroto norādītā vietā. Par tādu izvēlējās Skepa Flovu pie tāda paša nosaukuma britu jūras karaflotes bāzes. Viss vērtīgākais aprīkojums no kuģiem tika nomontēts jau Vācijā, un britu ūdeņos tie nonāca ar samazinātām apkalpēm. Vairākus mēnešus nebija skaidrs, kas ar kuģiem notiks tālāk. Tā kā miera sarunas Versaļā saskārās ar lielām grūtībām, fon Roiters apsvēra iespēju izlauzties atpakaļ uz dzimteni, ja gadījumā sarunas ciestu krahu un karš atjaunotos. 21. jūnijā tomēr kļuva skaidrs, ka Vācija līgumu parakstīs, bet tas nozīmēja, ka kuģi būs jāatdod britiem. Lai nepieļautu šādu apkaunojumu, kontradmirālis plkst. 11 deva pašnogremdēšanās pavēli. Kad vācu kuģi sāka vienlaikus nolaist laivas ar apkalpēm, sabiedroto sargkuģi sākumā nesaprata notiekošo un atklāja uguni. Gāja bojā viens vācu kapteinis un astoņi matroži, pieci tika ievainoti, pirms kļuva skaidrs, kas notiek. Kontradmirāli fon Roiteru un 1773 jūrniekus briti paturēja kā karagūstekņus. 1920. gada 31. janvārī viņus atbrīvoja un ļāva atgriezties Vācijā. Savukārt vairāk nekā 70 ķeizarisko kuģu izcelšana un demontāža Skepa Flovā ilga līdz pat 1939. gadam. Vairāki vraki joprojām atrodas līča dzīlēs, kur kļuvuši par atrakciju nirējiem.
