Īru republikāņu kareivji.

Pirms 100 gadiem sākās Īrijas neatkarības karš, kurā politiskā cīņa pret Anglijas varu notika paralēli militārajai, brīžiem pat neatkarīgi viena no otras. Minētajā datumā Dublinas pilsētas domes namā uz pirmo Īrijas parlamenta jeb “Dáil Éireann” sēdi sanāca 27 no kopumā 105 Londonas parlamenta īru deputātiem. No visiem ievēlētajiem nemiernieku kustību “Sinn Fein” atbalstīja 73, taču līdz Dublinai nonāca vien mazākums, jo lielāko daļu britu varas iestādes bija arestējušas. Sanākušie deputāti pieņēma Īrijas Neatkarības deklarāciju, konstitūciju un pasludināja sevi par Īrijas republikas parlamentu. Jāatzīmē, ka tā bija jau otrā reize, kad pasludināja Īrijas valstiskumu – pirmo reizi to izdarīja 1916. gada aprīlī tā sauktās “Lieldienu sacelšanās” laikā, taču tad īru republikāņu nemierus apspieda. Šoreiz reizē ar parlamentā­riešu sanākšanu Dublinā notika arī “Īru brīvprātīgo” kaujinieku (vēlāk pazīstamu kā “Īru republikāņu armija” – IRA) ar politisko vadību nesaskaņots uzbrukums britu drošības spēkiem. Kaujinieki Īrijas vidienē uzbruka furgonam, kurā policijas apsardzībā tika pārvadātas sprāgstvielas. Uzbrukuma laikā krita divi policisti. IRA arī turpmākos mēnešus īstenoja partizānu kara taktiku, uzbrūkot Īrijā izvietotajām Anglijas armijas vienībām un drošības spēkiem. Karš ilga līdz 1921. gada jūlijam un noslēdzās ar Īrijas brīvvalsts izveidi, Ziemeļīrijai paliekot britiem.

• diena vēsturē