1919. gada 19. jūlijā. Londonā svin uzvaru Pirmajā pasaules karā 0
Pirms 100 gadiem Londonā ar iepriekš neredzētu vērienu tika atzīmēti Uzvaras svētki, tas ir, svinētas Pirmā pasaules kara beigas. Līdzīgs karaspēka triumfa gājiens ar kara invalīdu piedalīšanos un vācu kara trofeju izrādīšanu jau 14. jūlijā bija noticis Parīzes Elizejas laukos. Londonā uzvaras parāde ilga divas stundas, sekoja svinības ielās un parkos.
Laikabiedri apgalvoja, ka ko tādu pilsēta savas pastāvēšanas laikā vēl nebija piedzīvojusi. Parādē piedalījās ap 20 tūkstošiem karavīru ne tikai no Lielbritānijas, tās kolonijām un domīnijām, bet arī ASV, Francijas, Beļģijas, Itālijas, Japānas, Serbijas, Rumānijas, Čehoslovākijas, Portugāles, Grieķijas, Siāmas, Ķīnas un Polijas. Gājiens stiepās vairāk nekā 10 km garumā.
Priekšgalā soļoja amerikāņu vienības ģenerāļa Džona Peršinga vadībā. Karaspēks izgāja cauri ļaužu, ziedu un karogu pilnajām Londonas centra ielām, nosoļoja gar īpašu tribīni pie karalienes Viktorijas pieminekļa, kur atradās karalis Džordžs V, sabiedroto valstu valstsvīri, ģenerāļi un maršali, un noslēdzās pie pieminekļa karā kritušajiem Vaitholā. Piemineklis pagaidu variantā no koka un akmens plāksnēm bija izgatavots burtiski pāris nedēļu laikā. 1920. gadā to izgatavoja no betona.
“Latvijas Sargs”, atsaucoties uz ārzemju presi, vēstīja: “Visa Londona bija svētku ģērbā, bankas, iestādes un veikali slēgti, lai visi varētu piedalīties lielajos Miera Svētkos. Pēc pusdienas visos parkos spēlēja mūzika un notika visādas valdības sarīkotas izpriecas bērniem.
Vakarā Haidparkā nodziedāja visu sabiedroto himnas orķestru pavadībā, publikai piedaloties. Vakarā Londona bija iluminēta, ka neviena tumša vietiņa nebija uzejama. Divas lielas uguns joslas apņēma lāgiem pilsētu, mezdama jūdzēm tālu blāzmu, lai visa Anglija redz, ka svin miera svētkus.”
