Bez ārišķīgas spozmes. Kā pirms simts gadiem Latvija svinēja pirmo dzimšanas dienu 1
Pirms 100 gadiem Latvijā pirmo reizi svinēja valsts dibināšanas svētkus
Laiks bija salts, taču skaidrs. Ielas karogotas, taču bez “ārēji demonstrējoša spožuma”. “Neredz spožu tūkstošgalvainu gājienu ar karogiem un dziedāšanu, kādos lielinieki visiem pavēlēja līdziet vai katrā komunistu bēru gājienā,” novēroja literāts Kārlis Jēkabsons.
Nebija ne “tribīņu ielās” ne “frāžainu saucienu” no tām, ne arī lozungu. Jēkabsonam šķita, ka Rīga ir “kā svētdienā” un svētkus katrs nes sevī.
Patriotisku fonu pirmajai gadadienai nodrošināja Latvijas armijas panākumi kaujās pret bermontiešiem, kaut cīņas vēl nebija galā un arī bermontiešu “galvaspilsēta” Jelgava vēl nebija ieņemta. “Latvijas Sargs” pirmajā lappusē pavēstīja lasītājam, ka ieņemta Bauska un atsists uzbrukums Liepājai.
Valsts svētku svinēšanu ievadīja kara orķestris diriģenta Jura Jurjāna vadībā, kas plkst. 9 no Pēterbaznīcas torņa platformas nospēlēja divus korāļus. Tie atstājuši “svinīgu, aizgrābjošu iespaidu”. Pa dienu orķestris spēlēja korāļus arī no Vecās Ģertrūdes baznīcas torņa.
Pateicības dievkalpojumi todien notika visās baznīcās, bet centrālais plkst. 12 Sv. Jēkaba baznīcā, kur pulcējās valdības locekļi Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā, sabiedroto misijas vadība, armijas augstākā virsniecība, sabiedrisko organizāciju pārstāvju un inteliģences aprindas.
Dienu valsts vadība bija sākusi ar “lauru vainaga” nolikšanu un piemiņas brīdi kaujās kritušajiem Brāļu kapos. Pēcpusdienā noturēja Latvijas Tautas padomes svinīgu sēdi. Vakarā Nacionālais teātris izrādīja Raiņa “sērdieņu dziesmu” “Daugava”, kam publika sarīkoja ilgas ovācijas.
Vēl šajā dienā apgrozībā laida īpaši pirmajai valstiskuma gadadienai veltītas pastmarkas ar Riharda Zariņa zīmējumu
