1919. gada 18. janvārī. Eiropas jaunās kārtības lemšana 0
Pirms 100 gadiem Versaļā sākās gadu ilgā Parīzes miera konference, kurā Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstis sprieda par miera noteikumiem karā zaudējušajai Vācijai un tās sabiedrotajiem, veidiem, kā turpmāk saglabāt mieru Eiropā un jauno starptautisko attiecību sistēmu pasaulē. Tas bija pirmais tāda mēroga un nozīmes diplomātiskais forums kopš Vīnes kongresa 1814. gadā, kad tika lemts par Eiropas iekārtojumu pēc Napoleona kariem. Versaļas konferences oficiālajā darbā piedalījās 32 delegācijas (zaudētājvalstis netika aicinātas), bet vēl vairāk nekā divtik bija neoficiālo delegāciju no valstīm, zemēm un kustībām, kas vēl neskaitījās starptautiski atzītas. Šajā grupā ietilpa arī jaunās Baltijas valstis, kuras konferences aizkulisēs uzsāka diplomātisko cīņu par neatkarības atzīšanu. Faktisko dienaskārtību miera konferencē noteica Lielbritānija, Francija un ASV, kamēr pārējām valstīm atlika vien pieslieties šo lielvalstu sarunās izkristalizētajam viedoklim. Latvijas delegācija Jāņa Čakstes vadībā Parīzē ieradās 23. janvārī, cerot visai ātri panākt Latvijas de iure atzīšanu. Cerības bija lielas, taču tās neattaisnojās, jo lielvalstu vadītāji un diplomāti izrādījās neatsaucīgi – vēl nebija noskaidrojies Krievijas statuss, un rietumnieki nevēlējās bijušās impērijas dalīšanu pirms tam. Par spīti tam, latviešu diplomātiskā darbība Parīzes konferences laikā arī nebija bezjēdzīga, jo rietumnieki tika informēti un beidzot saprata, ka pastāv “Baltijas problēma”.
