1919. gada 16. septembrī. Nauda jātērē valstiski 0
Pirms 100 gadiem Valsts kancelejas Likumu kārtošanas nodaļas vadītājs Pēteris Juraševskis rakstīja ziņojumu valdības vadītājam Kārlim Ulmanim – dokumentu, kas, pēc vēsturnieku domām, uzskatāms par pirmo vai vismaz vienu no pirmajiem gadījumiem, kad pirms nepilna gada dibinātajā valstī parādījās mūsdienu sabiedrībā tik bieži pazīstamās bažas par valsts pārvaldes aparāta pārliecīgu “uzpūšanos” un nevajadzīgiem izdevumiem. Juraševskis rakstīja: “Mums liekas, ka resoriem jāsāk valstiski rīkoties arī izdevumos, proti, saskaņot tos ar varbūtējiem valsts ienākumiem, un šajos nolūkos jādomā nopietni par algu pamazināšanu, sakarā ar dārdzības pamazināšanos. Ja to nedarīsim, bet algas tikai dzīsim augstāk, tad no dārdzības netiksim prom. Visi izdevumi reiz būs jāsedz ar nodokļu ieņēmumiem. Un būtu pienācis laiks sākt domāt izdevumus kārtot tā, kā nodokļi varētu tos segt. Naudas drukāšana bez skaita radīs Latvijai nepanesamu bilanci. Un par Latvijas finanšu saņemšanu varēsim runāt no tā brīža, kad sāksim domāt par to, kā izdevumus segt ar ienākumiem. Bet par to domāt sākt ir pēdējais laiks.” 1919. gada vasaras beigās par Latvijas valsts pārvaldes aparātu varēja sacīt, ka tas sāk veidoties kā funkcionējoša sistēma, taču reizē tas bija arī saistīts ar krietnu štatu un līdz ar to ne vienmēr pārdomātu algu izdevumu palielināšanos – lietām, kuru nesabalansētība uztrauca Juraševski. Nesamērīgi daudz budžeta naudas atvēlot algām, iestādēm savu funkciju nodrošināšanai atlika pārāk maz.
