1919. gada 15. janvārī. Visa vara “revolucionārajai tautai” 0
Pirms 100 gadiem tagadējās Nacionālās operas ēkā Rīgā noslēdzās trīs dienas ilgušais Apvienotās Latvijas strādnieku, strēlnieku un bezzemnieku padomju 1. kongress, kam tika piešķirta liela nozīme Pētera Stučkas vadītās Padomju Latvijas statusa noformēšanā. Kongresā piedalījās ap 1000 delegātu, tajā skaitā goda viesi no Krievijas – Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētājs Jakovs Sverdlovs un Maskavas padomes priekšsēdētājs Ļevs Kameņevs. Stučka ielūdzis arī Vladimiru Iļjiču Ļeņinu, taču tas neatbraucis. Kongress pasludināja, ka visa vara Latvijā nonākusi “revolucionārās tautas” rokās, pieņēma Padomju Latvijas konstitūciju (faktiski Padomju Krievijas konstitūcijas kopija) un apstiprināja republikas karogu, ģerboni un pārvaldes struktūru. Kongresa vārdā padomju valdībai tika uzdots nesaudzīgi apkarot kontrrevolūciju un īstenot pārtikas diktatūru, monopolizējot visu, kas saistījās ar pārtikas apgādes un izdales jautājumu. Kaut kongress sākās jau 13. janvārī, būtiskākie lēmumi tika pieņemti tieši pēdējā dienā, delegātiem bez diskusijām vienkārši nobalsojot par jau iepriekš sagatavotiem projektiem. Kā atzīmējis vēsturnieks Jānis Šiliņš, lielinieki ar kongresa rīkošanu ļoti steidzās, jo paši uzskatīja, ka tam ir “milzīga politiska nozīme”. Stučka, 1918. gada nogalē aizbraucot no Maskavas uz Latviju, bija solījis Sverdlovam kongresu sarīkot tieši 13. janvārī – solījuma turēšana bija prestiža jautājums. Vēl svarīgāk bija nokārtot visas Padomju Latvijas pseidovalstiskuma formalitātes, lai attaisnotu Padomju Krievijas karaspēka atrašanos Latvijā. Jāpiebilst, ka Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības rokās janvāra beigās palika vien salīdzinoši neliela teritorija ap Liepāju.
