1919. gada 13. novembrī. Rumāņu armija saimnieko Ungārijas galvaspilsētā 0
Pirms 100 gadiem Rumānijas karaspēks, kas Pirmā pasaules kara noslēgumam sekojošajos juku laikos Ungārijā pildīja pretlieliniecisko spēku funkcijas, pēc Rietumu sabiedroto pieprasījuma, sāka izvākties no Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas.
Par aizejošo rumāņu okupācijas armiju ungāriem palika sliktas atmiņas. Rumāņu karaspēks pamatīgi izlaupīja gan galvaspilsētu, gan tās apkaimes lauku rajonus. Tā laika Latvijas prese simpatizēja ungāriem, atzīmējot milzīgos zaudējumus, kādus rumāņu okupācija nesusi un ka izvestas “vērtīgas lietas”.
Avīze “Sociāldemokrāts” pat lietoja apzīmējumu “rumāņu laupītāji”. Ungārijas 1918./1919. gada vēsture bija ne mazāk samezglota kā Latvijas gadījumā un pat asiņaināka, tikai ar atšķirību, ka ķeizariskās Vācijas sabiedrotās Austroungārijas ungāru daļā haoss sākās pēc sakāves Pirmajā pasaules karā un šajā gadījumā kopā savijās Serbijas, Rumānijas, Čehoslovākijas, Austrijas, britu un franču un vēl pašu ungāru politisko grupējumu bieži vien atšķirīgās intereses un politiskās spēles, nemaz nerunājot par teritoriālajām pretenzijām.
Rumāņi iesoļoja Budapeštā 1919. gada 4. augustā, gāžot Pētera Stučkas ungāru līdzinieka, komunista Bēla Kunas mantinieka, sociālista Ģulas Peidlas kreiso valdību. Rumāņu iebrukums notika ar sabiedroto akceptu, daļēji kā atbilde Kunas mēģinājumiem “eksportēt revolūciju” kaimiņos, daļēji nolūkā apmierināt teritoriālās pretenzijas. Ungāru labējie, kuru galvaspilsēta, kamēr Budapeštu kontrolēja kreisie, atradās Segedā, neiebilda.
Kad rumāņi izvācās, 16. novembrī galvaspilsētā kā atbrīvotāja no lieliniekiem iesoļoja ungāru tā sauktā Segedas armija virspavēlnieka admirāļa Hortija vadībā.
