1919. gada 10. jūnijā. Latvijas neatkarību vēl neatzīst 0
Pirms 100 gadiem Francijas Ārlietu ministrijas ēkā Orsē krastmalā notika Parīzes Miera konferences Baltijas komisijas sēde, kurā piecu uzvarētājvalstu – Anglijas, Francijas, ASV, Itālijas un Japānas – pārstāvji izskatīja Latvijas iespējamo atzīšana de iure. Uzstājās Latvijas delegācijas pilnvarotais Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš nolasīja memorandu, izklāstot Latvijas politisko redzējumu un paužot vēlmi, lai Latvija tiktu atzīta par suverēnu un neatkarīgu valsti. Sabiedroto lēmums bija negatīvs. Komisijas vadītājs, britu diplomāts Esmē Hauards norādīja, ka sabiedrotie gan turpina labvēlīgi izturēties pret Latvijas de facto atzīšanu, taču sēdes protokolā teikts: “Tomēr galvenā Latvijas prasība – pēc pilnīgākas neatkarības atzīšanas tagad neesot izpildāma. Lielvalstis esot tajos uzskatos, ka galīgu Latvijas stāvokļa nokārtošanu nevarot izdarīt bez Krievijas valdības piekrišanas. Tāda valdība, kā visi cerot, drīzumā Krievijā nodibināšoties. Kaut gan neesot iespējams tagad atzīt pilnīgu Latvijas neatkarību, viņš tomēr izsakot sabiedroto vārdā simpātijas latviešu centieniem un pārliecību, ka visi sabiedrotie grib nodrošināt latviešu un igauņu tautu brīvību. Tā nebūtu praktiska politika, ja tagad nokārtotu šos jautājumus bez Krievijas valdības piekrišanas; tad īsts miers un līdzsvars šajās zemēs un līdz ar to arī visā pasaulē nebūtu nodrošināts.” Sabiedrotie jautājumā bija vienisprātis un Meierovica iebildes vērā neņēma. Tobrīd Rietumos visi uzskatīja, ka admirāļa Kolčaka uzvara pār lieliniekiem Krievijā ir tuvākā laika jautājums. Baltijas dēļ ar potenciālo “jauno Krieviju” tie nīsties negribēja.
