1919. gada 10. jūlijā. Latvijas armijas dzimšanas diena 0
Pirms 100 gadiem, apvienojot Jāņa Baloža Atsevišķo brigādi ar Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, ar Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdības rīkojumu tika izveidota Latvijas armija.
Par pirmo virspavēlnieku kā kompromisa figūru iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, bet savstarpēji konkurējošajiem Zemitānam un Balodim izteica pateicību “par pašaizliedzīgu darbību cīņā par Latvijas valsts ideju un viņas neatkarību”.
Kā dažas dienas iepriekš pēc Zemitāna “ziemeļnieku” ienākšanas Rīgā 7. jūlijā bija rakstījušas “Jaunākās Ziņas”: “Tikai tagad apvienojas mūsu nacionālās armijas abas šķirtās daļas. Nāk redzams darbs, kas darīts Latvijas dienvidos un Latvijas ziemeļos. Apvienojoties šis spēks kļūst liels un varens.
Latvijas sargi stāvēs savās vietās, sargādami savu zemi un brīvību no svešu varu uzmācības. Vēl uzvara nav galīga. Jaunas cīņas vēl priekšā.”
Veidojot armiju, no Baloža brigādes organizēja Kurzemes divīziju, bet no Zemitāna ziemeļniekiem – Vidzemes divīziju. Abās kopā sanāca ap 25 tūkstošiem vīru, kuru rīcībā atradās arī 13 lielgabali un pāris bruņotu vilcienu, dažas bruņumašīnas un lidmašīnas. Jaunajai armijai trūka visa – no ietērpiem līdz ieročiem.
Kamēr Zemgalē vēl nebija radušies bermontiešu draudi, 1919. gada vasarā galvenā skaitījās pretlielinieciskā Austrumu jeb Latgales fronte, par kuras komandieri iecēla Balodi. Vasarā kaujas tur gan nebija intensīvas, jo lielinieki vēl nebija atguvušies un reorganizējušies pēc sakāvēm maijā, turklāt no sarkanās armijas rindām pastiprināti dezertēja līdzšinējie sarkanie latviešu strēlnieki un tāpat Pētera Stučkas valdības laikā mobilizētie.
