1919. gada 1. jūlijā. Igauņi apšauda Rīgu 0
Pirms 100 gadiem Igaunijas armijas vienības, kas pēc Cēsu kaujām jau bija nonākušas līdz Ķīšezeram Rīgas pievārtē un iesaistījās kaujās ar vācbaltu landesvēru, tāpat vācu Dzelzsdivīzijas vienībām, ap plkst 16.30 sāka Rīgas artilērijas apšaudi.
Pilsēta tajā laikā joprojām atradās vācu kontrolē, taču tajā bija izvietoti arī pulkveža Jāņa Baloža latviešu brigādes karavīri, kas pagaidām ievēroja neitralitāti. Bombardēšana sākās brīdī, kad ielās bija daudz ļaužu.
Tie metās slēpties namu pavārtēs un pagrabos. Tirgotāji steigšus slēdza veikalus, bet tramvaji bez pieturām traucās prom no pilsētas centra.
Viena no granātām nokrita Pulvertorņa priekšā. Vecrīga bija pilna izsisto logu stikliem. Vairāki šāviņi, izraudami lielas bedres, eksplodēja pareizticīgo katedrāles apkaimē Esplanādes apstādījumos.
Viena granāta nokrita tagadējās Mūzikas akadēmijas priekšā K. Barona ielā, vēl citas – Baznīcas, Marijas ielā, Ģertrūdes ielā, Berga bazārā. Izcēlās vairāki ugunsgrēki.
“Jaunākās Ziņas” minēja, ka pilsētā eksplodējušas apmēram 20 granātas un apšaude ilgusi 45 minūtes. Naktī pilsētā nokrita vēl vairāki šāviņi.
Bija nogalinātie un ievainotie kā militārpersonu, tā civiliedzīvotāju vidū. Prese minēja, ka gājušas bojā vai cietušas “kādas 15 personas”. Pēc citām ziņām, bija runa par aptuveni 30 civiliedzīvotājiem.
Rīdziniekiem nebija ne jausmas, kas un kāpēc šauj, taču, pēc tā laika preses novērojumiem, “pastāvīgo karu un šķiru cīņu stipri nomocītie” ļaudis īpaši nav brīnījušies un dzīve drīz ritēja savu gaitu.
Ar igauņu rīcību ļoti neapmierināti bija Rietumu sabiedrotie, kas nevēlējās tālāko karadarbības saasināšanos pretlieliniecisko spēku starpā. Gadījumā ja igauņi turpinātu uzbrukumu pie Rīgas, apsvēra iespēju apturēt sabiedroto pārtikas piegādes Igaunijai.
