1919. gada 1. februārī. “Melnā bruņinieka” ierašanās 0
Pirms 100 gadiem Liepājā ieradās Vācijas valdības sūtītais ģenerālis Rīdigers fon der Golcs, kura uzdevums bija kļūt par Liepājas gubernatoru un Vācijas bruņoto spēku pavēlnieku Baltijā. Fon der Golcam bija lemts kļūt par viena no Latvijas Neatkarības kara atslēgas personām. Monarhistiski noskaņotais ģenerālis neapšaubāmi bija labs karavadonis, jau pierādījis savas spējas, palīdzot somiem patriekt lieliniekus no Somijas 1918. gadā, tādēļ tika uzskatīts par ekspertu lieliniecisma apkarošanas jautājumos. Fon der Golcam patiešām bija svarīga loma Pētera Stučkas lielinieku padzīšanā no Kurzemes un Rīgas, taču pozitīvo pilnībā aizēnoja viņa pretdarbošanās Latvijas valstiskumam, kavējot tā attīstību gan politiskiem, gan militāriem līdzekļiem visa 1919. gada garumā līdz pat bermontiādes noslēgumam. Pārliecināti vāciskais fon der Golcs ātri atrada kopēju valodu ar vietējiem vācbaltu līderiem, taču Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību viņš nicinoši uzlūkoja kā traucēkli. Ģenerālim derdzās Ulmaņa militārpolitiskā orientēšanās uz Pirmajā pasaules karā uzvarējušajiem Rietumu sabiedrotajiem; viņš, un ne bez pamata, uzskatīja “neizglītotos” latviešus lielākoties par lielinieciskiem, vietējiem vāciešiem naidīgiem un attiecīgi arī rīkojās. Latvijas valdība fon der Golcam šķita traucēklis vācisko interešu realizēšanai, tāpēc ģenerālis, kaut neoficiāli, taču atbalstīja vācbaltu organizēto 16. aprīļa puču Liepājā, kura dēļ Ulmaņa valdība bija spiesta vairākus mēnešus patverties uz kuģa “Saratov”. Fon der Golcam izdevās karadarbībai Latvijā piesaistīt brīvprātīgos no Vācijas, kuri cerēja, ka, cīnoties pret lieliniekiem, pēc kara iegūs Latvijā zemi. Tā formējās tā sauktā dzelzsdivīzija.
