Hjuita–Sperija bezpilota lidaparāts.

Pirms 100 gadiem amerikāņu izgudrotājs Elmers Sperijs un elektroinženieris Pīters Hjuits Ņujorkas Longailendā pirmo reizi veiksmīgi izmēģināja savu “automātisko lidmašīnu”, kas faktiski bija pasaulē pirmais drons. Tālākais darbs pie lidaparāta tika pārtraukts 1925. gadā, jo lielākā problēma, ko pie attiecīgā radiotehnikas līmeņa tā arī neizdevās atrisināt, bija droša vadība – lai lidmašīna ne tikai klausītu komandām no zemes, bet tajā pašā laikā saglabātu stabilitāti visā lidojumā. Eksperimentus lidotājs un inženieris Sperijs bija sācis jau pirms Pirmā pasaules kara 1914. gadā. Kara gados ASV militāro resoru ieinteresēja ideja par “gaisa torpēdu” – sprāgstvielām piekrautu lidaparātu, kas patstāvīgi sasniegtu pretinieka mērķi un tajā ietriektos. Sākotnēji projekts bija mērķēts flotes vajadzībām, piemēram, pretinieka zemūdeņu un bāzu iznīcināšanai, kaut bija visai grūti panākt, lai “gaisa torpēda” trāpītu tik mazam objektam kā kuģis jūrā. Zinātnieku pūliņi no pagaidām tehniski vēl nesasniedzamā pilnībā automatizēta tālvadības lidaparāta pamazām pārorientējās uz tādu navigācijas un kontroles iekārtu izstrādi, kas nodrošinātu lidmašīnas lidojumu tikai ar minimālu cilvēka iejaukšanos. Tas bija tā sauktais autopilots, pie kura projektiem būrās arī entuziasti Francijā un Anglijā. Šādu Anglijā veiktu lidojumu 1925. gadā aprakstīja prese: “Pilots sēdēja pasažieru kajītē un tikai novēroja lidmašīnas virzienu un motora darbību. Lidmašīna visu laiku laidās norādītajā virzienā. Jauno “automātisko pilotu” izlietos no sākuma pasta pārvadāšanai un tikai pēc galīgas pārbaudīšanas laidīs darbā arī pasažieru satiksmes lidmašīnās.”