1918. gada 4. decembrī. Maskavā veido Padomju Latvijas valdību 0
Pirms 100 gadiem Maskavā tika izveidota Latvijas pagaidu padomju valdība bijušā advokāta Pētera Stučkas vadībā. Jāatzīmē, ka ne Stučka, ne latviešu lielinieki nemaz nebija vēlējušies veidot kādu valdību, kam būtu jāvada no pārējās Padomju Krievijas atdalīta Latvijas padomju republika.
Vēl pāris nedēļas iepriekš latviešu lielinieki bija izteikušies, ka Latvijas Sociālistiskajai padomju republikai jābūt “Krievijas Sociālistiskās Federatīvās padomju republikas nešķiramai sastāvdaļai”.
Taču Ļeņinam un Viskrievijas Komunistiskajai jeb boļševiku partijai diplomātisku un politisku apsvērumu dēļ padomā bija cita, perspektīvā universāla, arī citām zemēm piemērojama tehnoloģija – Stučkam pienācās vispirms izveidot padomju valdību, kas pārņemtu varu Latvijā nolūkā iedibināt tur “darba tautas” diktatūru.
Pseidovalsti nekavējoties atzītu Padomju Krievija, kam tā lūgtu un saņemtu palīdzību “atsvabināšanai no buržuāzijas jūga”. Pie apvāršņa, kā uzskatīja ļeņinieši, jau manīja “vispasaules revolūciju” un proletariāta diktatūru vismaz daļā Eiropas.
Kas attiecas uz 18. novembra “buržuāzisko” Latviju, tad Stučka novembra beigās “Krievijas Cīņā” par to izteicās šādi: “Visi šie mēģinājumi sarīkot kaut kādas butaforiskas pilsoniskas republikas nozudīs ātrāk, nekā tās cēlušās. Un, ja pēc dažām nedēļām vēl kāds ieminēsies ziemas pasaciņu par Ulmaņa republiku, tad, baidos, bērni to samainīs ar [literāta] Ulmaņa vārdnīcu vai ar pazīstamajām vācu Ulmana grāmatām ceļotāju lasīšanai, bet pieaugušie cilvēki raustīs plecus un izteiksies ar nelaiķa biedra [Jāņa] Jansona iemīlētu citātu: “Neatminu, vai es to kur lasījis, jeb iekš vienu bildi redzējis.”.”
Lielinieku iebrukums Latvijas teritorijā tad jau bija sācies, un šķita, ka Stučkas vīzdegunīgajai prognozei ir ļoti liela iespēja piepildīties.
