1918. gada 27.janvārī. Somijā uzliesmo pilsoņu karš 0
Pirms 100 gadiem vēlā svētdienas vakarā somu sarkangvardi pārņēma stratēģiski svarīgākos Helsinku objektus, ar to aizsākot Somijas Pilsoņu karu.
Karš sākās tikai pusotru mēnesi pēc Somijas neatkarības pasludināšanas; bija īss, taču asiņains; ilga līdz maija vidum un noslēdzās ar ģenerāļa Karla Gustava Mannerheima vadīto pilsonisko spēku jeb “balto” uzvaru. Sarkano nometni veidoja radikāli noskaņotie un Krievijas lielinieku atbalstītie somu sociāldemokrāti, kuri ķērās pie apvērsuma, uzskatot, ka pilsoniskie spēki “pārtrauks revolūciju”.
Sarkanie bāzējās Helsinkos un rūpnieciskos valsts dienvidos, baltie – rietumos. Frontes līnija nebija stingri novilkta un niknas kaujas risinājās par atsevišķiem reģioniem un punktiem. Sarkano triecienspēks bija ap 70 tūkstoši strādnieku sarkangvardu, kamēr balto rindās karoja daudz zemnieku un vidusslāņa pilsonības. Spēku samēri bija līdzīgi, taču sarkanajiem trūka stingras militārās vadības, kāda bija baltajiem, turklāt aprīļa sākumā Dienvidsomijā izcēlās vācu desants vēlāk Latvijā bēdīgu slavu guvušā ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā. Vācieši īsā laikā patrieca sarkanos no Helsinkiem.
Jāpiebilst, ka sarkano somu pusē karoja vairāki tūkstoši karavīru no Somijā cara laikos izvietotā Krievijas karaspēka. Tiem var pieskaitīt pārsimt latviešu strēlnieku no Tukuma pulka, kas 1918. gada februārī epizodiski piedalījās Pilsoņu karā, ieņemot svarīgo Mentuharju staciju. Somijas Pilsoņu karā un notikumos drīz pēc tā kopumā dzīvību zaudēja 38 500 tūkstoši cilvēku. Tikai ceturtā daļa no viņiem krita kaujās – pārējie bija sarkanā un baltā terora upuri, badā un slimībās gūstekņu nometnēs mirušie.
