1918. gada 27. decembrī. Rīga sabrukuma priekšā 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdības sēdē kļūst skaidrs, ka lielinieku uzbrukumu Rīgai apturēt neizdosies un steigšus jāgatavojas galvaspilsētu atstāt, evakuējoties uz Liepāju. Nākamajā dienā valdības locekļi izlēma, ka jāevakuējas valdības iestāžu ierēdņiem ar ģimenēm, tāpat arī pašiem ministriem un viņu vietniekiem. Līdzi jāņem Valsts kase un tās līdzekļi. Vēl steigā rocības robežās tika avansā izmaksātas algas un piešķirti līdzekļi iestādēm, jo neviens nevarēja prognozēt, kas notiks tālāk. Valdības sēdes aizvien mazākā sastāvā Rīgā gan turpināja notikt līdz 1919. gada 1. janvārim. Lielākoties dienaskārtībā bija ar aizsardzību saistīti jautājumi, līdz tika paziņots, ka ministriju personāls var rīkoties, kā vēlas – palikt Rīgā vai doties līdz ar valdību uz Jelgavu, tad tālāk uz Liepāju. Pulkvedis Kārlis Ramats vēlāk atmiņās rakstīja, ka Rīgā decembra beigās jau valdījis pilnīgs disciplīnas un morāles sabrukums. Krogi, restorāni un izpriecu vietas bijušas pilnas: “Žūpots tika uz nebēdu. Uz ielām bija redzami dažādu tautību un armiju karavīri, gan krievu savos senajos tērpos, gan latvju, bet visvairāk vācu, kuri tagad bija galīgi visu zaudējuši no savas vecās slavenās prūšu disciplīnas un staigāja nesajoztos mēteļos, žūpoja un pārdeva visu, ko varēja, pat ieročus.” Visam šim raibajam pūlim pa vidu, neslēpjoties, jaukušies lielinieku aģitatori, kurus haosa apstākļos neviens ij nedomāja aizturēt.
