1918. gada 24. februārī. Igaunija pasludina valsti 0
Pirms 100 gadiem Igaunijas Glābšanas komiteja Konstantīna Petsa vadībā Tallinā publiskoja manifestu “Visām Igaunijas tautām”, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas republika. Tika izveidota arī pagaidu valdība, ko vadīja pieminētais Petss.
Tornī “Garais Hermanis” virs Tallinas Domkalna uzvilka zilimelnibalto Igaunijas karogu. Igauņi neatkarības pasludināšanai izmantoja haosu, kāds valdīja sarkano rindās pēc 18. februārī vācu uzsāktā uzbrukuma Baltijā. Lielinieki steigā pameta zemi, bet ķeizariskās Vācijas karaspēks to vēl nebija ieņēmis.
Atšķirībā no lietuviešiem un latviešiem igauņi valstiskuma organizēšanā bija tikuši vistālāk, jo spēja panākt Igaunijai autonomijas statusu vēl no Krievijas pagaidu valdības, pirms lielinieku apvērsuma. Igauņiem bija skaidrība par topošās valsts teritoriju; igauņu valoda bija pasludināta par lietvedības valodu, bija uzsākta nacionālās armijas veidošana. Par spīti lieliniekiem, Igaunijas Zemes padome bija deklarējusi, ka vienīgā institūcija, kas tiesīga pieņemt lēmumus par Igaunijas nākotni, ir Satversmes sapulce.
Igauņi ātri izveidoja savas varas struktūras, tādējādi, kad nākamajā dienā pēc neatkarības pasludināšanas Tallinā iesoļoja vācu karaspēks, tas jau varēja tikt traktēts kā neatkarīgas valsts okupācija. Vācieši Igaunijas neatkarību neatzina. “Garajā Hermanī” tie uzvilka ķeizarvalsts karogu, bet igauņu nolaida, savukārt Igaunijas valdība, vairoties no arestiem, nogāja pagrīdē. Tomēr reālas neatkarības atgūšana jau bija kļuvusi tikai par nepilna gada jautājumu.
Svarīgākie fakti par Igaunijas valsts dibināšanu:
Igaunija neatkarības pasludināšanai izmantoja brīdi, kad demoralizētā Krievijas armija 1918. gada februāra beigās atkāpās no Igaunijas, bet ķeizariskās Vācijas armija, kas 18. februārī bija sākusi uzbrukumu Vidzemei un Latgalei, Tallinā vēl nebija ienākusi.
1918. gada 19. februārī izveido Igaunijas Glābšanas komiteju. Tā sagatavo “Manifestu par neatkarību”, norādot, ka tiek dibināta demokrātiska Igaunijas Republika. Komitejas locekļi bija Konstantīns Koniks, Konstantīns Petss un Jiri Vilms.
Igaunijas neatkarības manifestu no teātra “Endla” balkona vispirms 23. februārī nolasīja tautai Pērnavā.
24. februārī notika oficiālā neatkarības pasludināšana galvaspilsētā Tallinā. Apjukušie lielinieki tad jau steigā bēga no pilsētas un drūzmējās ostā pie kuģiem, savukārt vācieši vēl tikai virzījās uz Tallinu.
Krievijas lieliniekiem aizbēgot, Igaunijas nacionālās karaspēka daļas un Glābšanas komitejas nodibinātā pagaidu valdību ar Konstantīnu Petsu priekšgalā uz dienu pārņēma varu valstī. Tallinas Domkalnā uzvilka Igaunijas karogu.
25. februārī Tallinā ienāca vācu armijas daļas, okupējot juridiski jau neatkarīgu valsti. Igaunijas neatkarību vācieši neatzina. Pagaidu valdība nogāja pagrīdē, K. Petsu jūnijā arestēja, neatkarības cīņu turpināja Igaunijas pārstāvji ārzemēs.
Iespēja reāli pārņemt varu Igaunijas pagaidu valdībai, ko tobrīd vadīja Jāns Poska, atkal pavērās 11. novembrī, kad ķeizariskā Vācija atzina savu sakāvi Pirmajā pasaules karā.
21. novembrī par Igaunijas Republikas karogu oficiāli pieņem zilimelnbalto standartu.
