Pirmā Latvijas pastmarka.

Pirms 100 gadiem Rīgā pārdošanā tika laista pirmā Latvijas valsts pastmarka, sagatavota pēc mākslinieka Anša Cīruļa meta, iespiesta uz vairs neizmantotām Vācijas armijas ģenerālštāba karšu neapdrukātajām pusēm. Drukas darbus izpildīja A. Šnakenburga spiestuve Mārstaļu ielā, izvēloties lētāko risinājumu. Pastmarkas, līdzīgi naudai vai pasei, ir viens no valstiskuma atribūtiem, tādēļ uz pirmās Latvijas markas tika attēlots tābrīža Latvijas valsts ģerbonis, kur trīs vārpas simbolizēja Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Savas naudas jaunajai valstij vēl nebija, nominālu – 5 kapeikas – noteica “krievu naudā”. Tirāža – trīs miljoni eksemplāru. Lai nosūtītu pastkarti adresātam Rīgā vai Kurzemē, ko vēl nebija ieņēmuši lielinieki, vajadzēja divas markas 10 kapeiku kopsummā; ja tālāk, tad trīs 15 kapeiku kopsummā. Jāatzīmē, ka marku tirgošana vēl nenozīmēja, ka tās jau bija izmantojamas. Oficiāli korespondencei tās drīkstēja izmantot no 29. decembra. Arī pasts pagaidām vēl atradās vācu okupācijas varas rokās, kas iestādi latviešu ierēdņiem nodeva 27. decembrī. Kamēr tas vēl nebija noticis, latviešu markas drīkstēja tirgot vien pie atsevišķa lodziņa vācu kontrolētajā Rīgas pasta un telegrāfa ēkā tagadējā Aspazijas bulvārī. Ņemot vērā, ka jau pēc nedēļas Rīga bija lielinieku rokās, iedzīvotāji jaunās pastmarkas sūtījumu apmaksai izmantoja visai maz.