Lietuvas atjaunošanas desmitgadei veltīta medaļa.

Pirms 100 gadiem ķeizariskās Vācijas karaspēka okupētās Lietuvas Zemes padome jeb Tarība izdeva “Manifestu par neatkarību”, tādējādi kļūstot par pirmo no Baltijas valstīm, kas proklamējusi neatkarību. Tiesa, atšķirībā no Igaunijas un Latvijas, Lietuvas gadījumā tika paziņots par 18. gadsimtā zaudētā valstiskuma atjaunošanu. Apritot Lietuvas neatkarības atjaunošanas 10. gadskārtai, lietuviešu žurnālists Justs Paļeckis (vēlāk PSRS okupētās Lietuvas vadītājs) 1928. gadā ievadrakstā “Jaunākajās Ziņās” atzīmēja: “No visām Baltijas tautām, kuras gandrīz vienā laikā pagājušā gadsimtā (19. gs.) uzsākušas aktīvu tautisku kustību, vissūrākais liktenis ir bijis lietuvju tautai. Tikko pie lietuvjiem iesākās šī kustība, tā to cirstin nocirta pēc 1863. gada sacelšanās uznākušie politiskie spaidi un it sevišķi stingrais preses aizliegums. Kad 1904. gadā šo liktenīgo aizliegumu atcēla, lietuvji dabūja darboties tikai 10 gadus brīvākos apstākļos, jo uznāca Pasaules karš. Tautas apziņa vēl nepaguva nobriest, vēl nebija izgaisis tautiskās atdzimšanas romantikas laikmets, kad pēc tikko pārdzīvota kara briesmām bija jāķeras pie reāla valsts celšanas darba – tas ir apstāklis, kas uzlika zīmogu uz jaunās valsts tālāku attīstības gaitu.” Valsts pirmajā apaļajā gadadienā skeptiskais Paļeckis uzskatīja, ka lielākais Lietuvas panākums ir tas, ka vispār pastāv šāda neatkarīga Lietuvas valsts.