Gregora kalendāram veltītā mūsdienu Melnkalnes pastmarka.

Pirms 100 gadiem lieliniecisko spēku kontrolētajos Krievijas reģionos un tajā skaitā Vidzemē un Latgalē juliānisko kalendāru nomainīja laika skaitīšana pēc Rietumeiropā lietotā gregoriāniskā kalendāra – “veco stilu” nomainīja “jaunais stils”. Lēmumu par dienu skaitīšanas reformu Petrogradā pieņēma janvāra beigās. Tas noteica, ka 31. janvārim tūdaļ seko 14. februāris, jo starpība starp abiem kalendāriem jau sasniedza 13 dienas. Kurzemē un Zemgalē “jauno stilu” bija ieviesusi vācu okupācijas vara, sākot ar 1915. gada 25. maiju. Savukārt Rīgā “jauno stilu” pasludināja 1917. gada 5. septembrī pēc tam, kad pilsētu bija ieņēmis vācu karaspēks. Krievija bija viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas vēl bija turējusies pie vecās laika skaitīšanas. Tomēr diskusijas par Gregora kalendāra priekšrocībām, atzīstot tā lielāku atbilstību astronomiskajai gadalaiku maiņai, vismaz Baltijas guberņās, bija dzirdamas jau kopš 19. gadsimta beigām. Piemēram, “Latviešu Avīzes” 1886. gadā atļāvās piezīmēt, ka “Gregora kalendārs visā citā izglītotā pasaulē tiek lietāts”. Bet “Balss” 1896. gadā prātoja: “No daudzām pusēm tagad tiek vēlēšanās izteikta, lai neceltos nekādi jucekļi un kavēkļi datumos tirdzniecībā un satiksmē ar ārzemēm, ieviest arī vispāri Krievijā jaunā kalendāra lietošanu, un tiek dažādi priekšlikumi celti, kā tas vislabāki būtu izdarāms.”